Atšķirības starp "Dzimta" versijām

Versija, kas saglabāta 2015. gada 11. oktobris, plkst. 05.05

Dzimta, ģints (an. family, kin, vāc. Geschlecht, kr. род; no lat. gens, gentis, no sengr. γένος, genos, γίγνομαι - "radinieki") - zinātniskajā literatūrā pieņemts apzīmējums asinsradinieku līnijai, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci. Apzīmējums ir visai nenoteikts, jo vienas vispārpieņemtas definīcijas nav, dažādi pētnieki dažādi traktē šo jēdzienu. Lielāko tiesu pēctecība dzimtā ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sastopamas arī sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Līdz ar to izpratne, kas ir dzimta, var atšķirties laikā un sabiedrībā. Izplatītākie dzimtas modeļi ir linidžs un klans. Radniecīgas dzimtas/līnijas dēvē par fratriju (piemēram, no trim brāļiem sākās divas atsevišķas līnijas, kuras kopā veido fratriju). Ģenealoģijas izpētes objekts.

Senajā Romā ar "gens" varēja apzīmēt gan šādu asinsradinieku līniju, gan plašāku radniecisku kopienu, piemēram, Gens Latinorum, Gens Campanorum, t.i. "latīņu dzimta" un "kampaniešu dzimta" cilts nozīmē, t.i. ļaužu kopumu, kuru no citiem atšķir valoda un likums, un kas pieaug tikai dzimstības ceļā - kā Cicerons min (pro Balbo, 13. lpp.): "Gentes universae in civitatem receptae, ut Sabinorum, Volscorum, Hernicorum" (veselas dzimtas uzņemtas mūsu polisā: sabīņi, volski, herniki). Cicerons min vairākas Romiešu tiesībās lietotas "dzimta" definīcijas - 1) pontifiks Scevols: "radinieki (gentilis) ir tie, kam ir viens [dzimtas] [uz]vārds, kas dzimuši brīvi ļaudis (ingenui), kam senčos nav vergi, un kas nav sodīti capitis diminutio (tiem nav atņemtas vai ierobežotas pilsoņu tiesības)"; 2) Fests: "Par Ēliju dzimtu (Gens Aelia) dēvē to, kas sastāv (conficitur) no vairākām ģimenēm (familiae), bet radinieks ir tas, kuram ir tā pati izcelsme (genus), kurš dēvējas tajā pašā [uz]vārdā (simili nomine), jo, kā saka Cincijs, mani radinieki ir tie, ko dēvē manā [uz]vārdā".

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.

• Коротаев А.В., Оболонков А.А. Родовая организация в социально-экономической структуре классовых обществ. // Советская этнография, 1989, № 2, с. 36-45.
• Коротаев А.В. От вождества к племени? Некоторые тенденции эволюции политических систем Северо-Восточного Йемена за последние 2 тысячи лет. // Этнографическое обозрение. 1996, № 2, c. 81-91.

Resursi internetā par šo tēmu

• Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 1
• Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 2

• Haus, Geschlecht, Familie // Synonymisches Handwörterbuch der deutschen Sprache

• Род // Словарь греческих и римских древностей.
• Ламажаа Ч.К. «Клан»: понятие в социальных науках. // Гуманитарные науки: теория и методология. 2008, №2, 121-131