Atšķirības starp "Blombergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
[[Attēls:Baron_Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni '''fon Blombergi''' (vc. ''Blomberg'', kr. ''Бломберг'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] (vēl pastāv | + | baroni '''fon Blombergi''' (vc. ''Blomberg'', kr. ''Бломберг'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] (vēl pastāv Blombergu līnijas Lipē un Švābijā), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kurzemes līnijas aizsācējs Pauls fon Blombergs ieceļoja Livonijā XIV gs. sākumā (ap 1307. gadu). Tā mazdēls Zigfrīds (''Siegfried Blomberg'') bija Rīgas arhibīskaps (1370.-1374.). [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] brālis Konrāds fon Blombergs izcēlās 1410. gadā kaujā pie Tanenbergas, kur krita varoņa nāvē. 1620. gadā [[Barons|baroni Blombergi, bet 1642. gadā fon Blombergi tika ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Johans Albrehts fon Blombergs kalpoja Vīnes galmā imperatoram Leopoldam I kā padomnieks, Sv. Romas impērijas sūtnis [[Maskavija]]s galmā 1682. un 1670. gados. 1670. gadā kopā ar saviem brāļiem Sebastjanu un Hermani saņēma Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1859. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No dzimtas īpašumiem, kas tai piederēja ilgākā vai īsākā laika sprīdī, minamas: Cunces (''Zunzen''), Limbužu (''Limbuschen''), Basu (''Blomberg'') u.c. muižas. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. janvāris, plkst. 14.01
baroni fon Blombergi (vc. Blomberg, kr. Бломберг) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā (vēl pastāv Blombergu līnijas Lipē un Švābijā), Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Kurzemes līnijas aizsācējs Pauls fon Blombergs ieceļoja Livonijā XIV gs. sākumā (ap 1307. gadu). Tā mazdēls Zigfrīds (Siegfried Blomberg) bija Rīgas arhibīskaps (1370.-1374.). Teitoņu ordeņa brālis Konrāds fon Blombergs izcēlās 1410. gadā kaujā pie Tanenbergas, kur krita varoņa nāvē. 1620. gadā [[Barons|baroni Blombergi, bet 1642. gadā fon Blombergi tika ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Johans Albrehts fon Blombergs kalpoja Vīnes galmā imperatoram Leopoldam I kā padomnieks, Sv. Romas impērijas sūtnis Maskavijas galmā 1682. un 1670. gados. 1670. gadā kopā ar saviem brāļiem Sebastjanu un Hermani saņēma Sv. Romas impērijas brīvkunga titulu. 1859. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No dzimtas īpašumiem, kas tai piederēja ilgākā vai īsākā laika sprīdī, minamas: Cunces (Zunzen), Limbužu (Limbuschen), Basu (Blomberg) u.c. muižas.
