Atšķirības starp "Bildringi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Buldring_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Buldring_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''Bildringi''' (vc. ''von Büldring, Bueldring'', kr. ''фон Бюльдрингы, Бильдрингы, Бильдерлингы'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasalis Johans fon Bildrings, kurš 1495. gadā kā [[Lēnis|lēni]] no Ordeņa saņēma Bulduru muižu. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1634. gadā. 1872. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu | + | baroni '''Bildringi''' (vc. ''von Büldring, Bueldring'', kr. ''фон Бюльдрингы, Бильдрингы, Бильдерлингы'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasalis Johans fon Bildrings, kurš 1495. gadā kā [[Lēnis|lēni]] no Ordeņa saņēma Bulduru muižu. [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1634. gadā. 1872. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja divām dzimtas līnijām tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Raudas (''Raudenhof, Rauden''), Bulduru jeb Bilderiņu (''Billderingshoff''), Vilkājas (''Wilkagen, Willkahjen''), Sunāksytes (''Sonnaxt'') u.c. muižas. | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Raudas (''Raudenhof, Rauden''), Bulduru jeb Bilderiņu (''Billderingshoff''), Vilkājas (''Wilkagen, Willkahjen''), Sunāksytes (''Sonnaxt'') u.c. muižas. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 19.47
baroni Bildringi (vc. von Büldring, Bueldring, kr. фон Бюльдрингы, Бильдрингы, Бильдерлингы) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Vācu ordeņa vasalis Johans fon Bildrings, kurš 1495. gadā kā lēni no Ordeņa saņēma Bulduru muižu. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1634. gadā. 1872. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja divām dzimtas līnijām tiesības uz barona titulu.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Raudas (Raudenhof, Rauden), Bulduru jeb Bilderiņu (Billderingshoff), Vilkājas (Wilkagen, Willkahjen), Sunāksytes (Sonnaxt) u.c. muižas.
