Atšķirības starp "Helmerseni" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Helmersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Helmersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Helmerseni''' (vc. ''von Helmersen'', kr. ''фон Гельмерсен'') - vācu (Hamburga) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Pauls Helmess (''Paul Helmes'', ?-1634), kurš 1585. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1600. gadā iestājās Lielajā ģildē, 1608. gadā kļuva par [[Rātskungs|rātskungu]]. Tā dēls, | + | fon '''Helmerseni''' (vc. ''von Helmersen'', kr. ''фон Гельмерсен'') - vācu (Hamburga) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Pauls Helmess (''Paul Helmes'', ?-1634), kurš 1585. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1600. gadā iestājās Lielajā ģildē, 1608. gadā kļuva par [[Rātskungs|rātskungu]]. Tā dēls, arī Pauls Helmess (''Paul Helmes'', 1603–1657), 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1645. gadā kopā ar brāli Johanu (Johann (''Johann Helmes'', 1622-1672) no Zviedrijas kroņa saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen". No abiem šiem brāļiem aizsākas abas dzimtas pamatlīnijas: Kremonas līnija (''von Helmersen a.d.H. Kremon'') un jaunākā līnija (''von Helmersen jüngeren Linie''). 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1789. gadā [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]], 1846. gadā - [[Sāmsalas bruņniecības matrikulā]], 1875. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| + | |||
| + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (''Magnus Benedikt von Helmersen'', 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (''Gregor von Helmersen'', 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (''Василий фон Гельмерсен'', 1873-1937). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (''Kremonhof''), Englārtes (''Engelhardshof''), Grundzāles (''Grundsahl''), Aumeisteru (''Hofmeistershof''), Tegažu (''Tegasch''), Plānupes (''Planup''), Budenbrokas (''Buddenbrock''), Praulienas (''Moritzthal''), Sāvienas (''Sawensee''), Skujenes (''Schujen'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (''Kremonhof''), Englārtes (''Engelhardshof''), Grundzāles (''Grundsahl''), Aumeisteru (''Hofmeistershof''), Tegažu (''Tegasch''), Plānupes (''Planup''), Budenbrokas (''Buddenbrock''), Praulienas (''Moritzthal''), Sāvienas (''Sawensee''), Skujenes (''Schujen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| 10. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://mois.tostamaa.ee/mois_vana_index/tostamaa_moiskool.htm Tõstamaa mõis - tostamaa.ee] | * [http://mois.tostamaa.ee/mois_vana_index/tostamaa_moiskool.htm Tõstamaa mõis - tostamaa.ee] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.40
fon Helmerseni (vc. von Helmersen, kr. фон Гельмерсен) - vācu (Hamburga) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Pauls Helmess (Paul Helmes, ?-1634), kurš 1585. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1600. gadā iestājās Lielajā ģildē, 1608. gadā kļuva par rātskungu. Tā dēls, arī Pauls Helmess (Paul Helmes, 1603–1657), 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1645. gadā kopā ar brāli Johanu (Johann (Johann Helmes, 1622-1672) no Zviedrijas kroņa saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen". No abiem šiem brāļiem aizsākas abas dzimtas pamatlīnijas: Kremonas līnija (von Helmersen a.d.H. Kremon) un jaunākā līnija (von Helmersen jüngeren Linie). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1789. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1875. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (Magnus Benedikt von Helmersen, 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (Gregor von Helmersen, 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (Василий фон Гельмерсен, 1873-1937).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (Kremonhof), Englārtes (Engelhardshof), Grundzāles (Grundsahl), Aumeisteru (Hofmeistershof), Tegažu (Tegasch), Plānupes (Planup), Budenbrokas (Buddenbrock), Praulienas (Moritzthal), Sāvienas (Sawensee), Skujenes (Schujen) u.c. muižas.
