Atšķirības starp "Hoenastenbergi-Viganti" versijām
m ("Hoenastenbergi" pārdēvēju par "Hoenastenbergi-Vīganti") |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hohenastenberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Hohenastenberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | Baroni fon '''Hoenastenbergi, saukti | + | Baroni fon '''Hoenastenbergi, saukti Viganti ''' (vc. ''Hohenastenberg genannt Wigandt'', kr. ''фон Гогенастенберг-Вигант'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā (Pleskavas gub.). 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
| + | |||
| + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes hercoga [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdriha]] muižu pārvaldnieks Aleksandrs fon Vigands (''Alexander von Hohenastenberg genannt Wigandt'', ?-1640); Krievijas impērijas armijas pulkvedis, imperatora Novoaleksandrovskas zirgaudzētavas pārvaldnieks Edvards fon Vīgands (kr. ''Эдуард Александрович фон Гогенастенберг-Вигант'', 1865-?). | ||
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Sasmakas (''Sassmackenhof''), Dursupes (''Groß-Dursuppen''), Kalnamuižas (''Berghof'') u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Sasmakas (''Sassmackenhof''), Dursupes (''Groß-Dursuppen''), Kalnamuižas (''Berghof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.49
Baroni fon Hoenastenbergi, saukti Viganti (vc. Hohenastenberg genannt Wigandt, kr. фон Гогенастенберг-Вигант) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā (Pleskavas gub.). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes hercoga Frīdriha muižu pārvaldnieks Aleksandrs fon Vigands (Alexander von Hohenastenberg genannt Wigandt, ?-1640); Krievijas impērijas armijas pulkvedis, imperatora Novoaleksandrovskas zirgaudzētavas pārvaldnieks Edvards fon Vīgands (kr. Эдуард Александрович фон Гогенастенберг-Вигант, 1865-?).
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Sasmakas (Sassmackenhof), Dursupes (Groß-Dursuppen), Kalnamuižas (Berghof) u.c. muižas.
