Atšķirības starp "Mirbahi" versijām
m |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Mirbach_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Mirbach_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Graf_Mirbach_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Graf_Mirbach_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Mirbahi''' (vc. ''von Mirbach''; kr. ''фон Мирбах'') - sena vācu bruņniecības dzimta un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. [[Livonija|Livonijā]] pirmie Mirbahi - Emerihs (I) fon Mirbahs | + | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Mirbahi''' (vc. ''von Mirbach''; kr. ''фон Мирбах'') - sena vācu bruņniecības dzimta un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. [[Livonija|Livonijā]] pirmie Mirbahi - Emerihs (I) fon Mirbahs (1520-1601), - ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kopš XVI gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē, kur tradicionāli ieņēma svarīgus amatus hercogistes pārvaldē. [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1862. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Viens dzimtas atzars kopš 1791. gada nes [[Bohēmijas karaliste]]s grāfa titulu. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Hesenes-Kaseles ģenerālleitnants Verners fon Mirbahs (''Werner von Mirbach'', 1713-1797); [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks Heinrihs fon Mirbahs; Grobiņas apriņķa maršals (1811-1814 ), Aizputes apriņķa maršals (1818-1824), Jelgavas apriņķa maršals (1824-1851), valsts padomnieks un kambarkungs, vēsturnieks, latviešu tautasdziesmu vācējs un teiku radītājs Otto | + | No zināmākajiem dzimtas Baltijas atzara pārstāvjiem minami: Hesenes-Kaseles ģenerālleitnants Verners fon Mirbahs (''Werner von Mirbach'', 1713-1797); [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks Heinrihs fon Mirbahs; Grobiņas apriņķa maršals (1811-1814), Aizputes apriņķa maršals (1818-1824), Jelgavas apriņķa maršals (1824-1851), [[valsts padomnieks]] un [[kambarkungs]], vēsturnieks, latviešu tautasdziesmu vācējs un teiku radītājs Otto fon Mirbahs (''Otto von Mirbach'', 1766?-1855); Krievijas kara flotes viceadmirālis barons Romāns Mirbahs (''барон Роман Андреевич Мирбах'', 1825-?); I Pasaules kara varonis, Krievijas armijas ģenerālis barons Nikolajs Mirbahs (''барон Николай Николаевич Мирбах'', 1868-1915). |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: [[Rūmene|Rūmenes]] (''Rumen''), Balklāvu, Saļienas, Puzenieku (''Pussenecken''), Embūtes, Plēņu (''Ploehnen'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Vecvārmes, Embūtes, [[Rūmene|Rūmenes]] (''Rumen''), Balklāvu, Saļienas, Puzenieku (''Pussenecken''), Embūtes, Plēņu (''Ploehnen''), Cīravas, Rucavas u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523. | * Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523. | ||
| + | * Mirbach E. v. Geschichte des Geschlechtes Mirbach - Berlin, 1914 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Mirbaha Vēstules par Kurzemes hercogu Jēkabu (ar atskatiem senatnē). / Tulkojusi Elza Stērste. 1899. gada izdevuma teksts ar priekšvārdu un komentāriem. – Jelgava, 2010. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 17.45
baroni un grāfi Mirbahi (vc. von Mirbach; kr. фон Мирбах) - sena vācu bruņniecības dzimta un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Livonijā pirmie Mirbahi - Emerihs (I) fon Mirbahs (1520-1601), - ieradās kā Ordeņa vasaļi. Kopš XVI gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē, kur tradicionāli ieņēma svarīgus amatus hercogistes pārvaldē. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1862. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Viens dzimtas atzars kopš 1791. gada nes Bohēmijas karalistes grāfa titulu.
No zināmākajiem dzimtas Baltijas atzara pārstāvjiem minami: Hesenes-Kaseles ģenerālleitnants Verners fon Mirbahs (Werner von Mirbach, 1713-1797); Kostjuško sacelšanās dalībnieks Heinrihs fon Mirbahs; Grobiņas apriņķa maršals (1811-1814), Aizputes apriņķa maršals (1818-1824), Jelgavas apriņķa maršals (1824-1851), valsts padomnieks un kambarkungs, vēsturnieks, latviešu tautasdziesmu vācējs un teiku radītājs Otto fon Mirbahs (Otto von Mirbach, 1766?-1855); Krievijas kara flotes viceadmirālis barons Romāns Mirbahs (барон Роман Андреевич Мирбах, 1825-?); I Pasaules kara varonis, Krievijas armijas ģenerālis barons Nikolajs Mirbahs (барон Николай Николаевич Мирбах, 1868-1915).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Vecvārmes, Embūtes, Rūmenes (Rumen), Balklāvu, Saļienas, Puzenieku (Pussenecken), Embūtes, Plēņu (Ploehnen), Cīravas, Rucavas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.
- Mirbach E. v. Geschichte des Geschlechtes Mirbach - Berlin, 1914
- Mirbaha Vēstules par Kurzemes hercogu Jēkabu (ar atskatiem senatnē). / Tulkojusi Elza Stērste. 1899. gada izdevuma teksts ar priekšvārdu un komentāriem. – Jelgava, 2010.
