Atšķirības starp "Sultāns" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Sultāns''' (no arābu سلطان‎, ''sultah, sulṭān suɬˈtan'' - "Dieva dota vara valdniekam"; trk. ''sultan''; kr. ''султан, султанъ'') - sākotnēji laicīgās "varas" kā tādas, tad laicīgā vadoņa, karavadoņa apzīmējums, bet kopš X gs. mantojams laicīga monarha, par kuru augstāk ir tikai [[kalifs]], tituls daudzās musulmaņu zemēs. Sultāna pārvaldītu valsti tradicionāli pieņemts dēvēt par sultanātu (ar. سلطنة,, ''salṭanah''). Tituls analogs Eiropas [[karalis]], [[hercogs]]. Tituls kazahu un kirgīzu [[Orda|ordās]] augstākajai aristokrātijai, [[Hans|hanu]] radiniekiem, kas ieņēma augstus amatus, analogs Austrumeiropas [[kņazs]]. No tā tika atvasināti arī dinastijas tituli, piemēram, sultāna māte tika dēvēta par "valide sultan" u.tml.
+
'''Sultāns''' (no arābu سلطان‎, ''sultah, sulṭān suɬˈtan'' - "Dieva dota vara valdniekam"; trk. ''sultan''; kr. ''султан, султанъ'') - sākotnēji laicīgās "varas" kā tādas, tad laicīgā vadoņa, karavadoņa apzīmējums, bet kopš X gs. mantojams laicīga monarha, par kuru augstāk ir tikai [[kalifs]], tituls daudzās musulmaņu zemēs. Sultāna pārvaldītu valsti tradicionāli pieņemts dēvēt par sultanātu (ar. سلطنة,, ''salṭanah''). Tituls analogs Eiropas [[karalis]], [[hercogs]]. Tituls kazahu un kirgīzu [[Orda|ordās]], augstākās aristokrātijas tituls, [[Hans|hanu]] radiniekiem, kas ieņēma augstus amatus, analogs Austrumeiropas [[kņazs]]. Osmaņu impērijā no tā tika atvasināti arī monarha tuvāko radinieku, - tituli, piemēram, sultāna māte tika dēvēta par "valide sultan" u.tml.
  
−
Skat. arī [[sultans]], [[Seldžuku sultanāts]], [[Ēģiptes sultanāts]], [[Gaznas sultanāts]], [[Horezmas sultanāts]],  [[Deli sultanāts]], [[Bengālijas sultanāts]], [[Bahmanu sultanāts]], [[Osmaņu sultanāts]], [[Maskatas sultanāts]], [[Jemenas sultanāts]], [[Brunejas sultanāts]], [[Omanas sultanāts]]
+
Skat. arī [[sultans]], [[Seldžuku sultanāts]], [[Ēģiptes sultanāts]], [[Gaznas sultanāts]], [[Horezmas sultanāts]],  [[Deli sultanāts]], [[Bengālijas sultanāts]], [[Bahmanu sultanāts]], [[Osmanu sultanāts]], [[Maskatas sultanāts]], [[Jemenas sultanāts]], [[Brunejas sultanāts]], [[Omanas sultanāts]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2016. gada 8. janvāris, plkst. 11.34

Sultāns (no arābu سلطان‎, sultah, sulṭān suɬˈtan - "Dieva dota vara valdniekam"; trk. sultan; kr. султан, султанъ) - sākotnēji laicīgās "varas" kā tādas, tad laicīgā vadoņa, karavadoņa apzīmējums, bet kopš X gs. mantojams laicīga monarha, par kuru augstāk ir tikai kalifs, tituls daudzās musulmaņu zemēs. Sultāna pārvaldītu valsti tradicionāli pieņemts dēvēt par sultanātu (ar. سلطنة,, salṭanah). Tituls analogs Eiropas karalis, hercogs. Tituls kazahu un kirgīzu ordās, augstākās aristokrātijas tituls, hanu radiniekiem, kas ieņēma augstus amatus, analogs Austrumeiropas kņazs. Osmaņu impērijā no tā tika atvasināti arī monarha tuvāko radinieku, - tituli, piemēram, sultāna māte tika dēvēta par "valide sultan" u.tml.

Skat. arī sultans, Seldžuku sultanāts, Ēģiptes sultanāts, Gaznas sultanāts, Horezmas sultanāts, Deli sultanāts, Bengālijas sultanāts, Bahmanu sultanāts, Osmanu sultanāts, Maskatas sultanāts, Jemenas sultanāts, Brunejas sultanāts, Omanas sultanāts

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 12., 84. lpp.
  • Peirce Leslie P. The Imperial Harem: Women and Sovereignty in the Ottoman Empire. - Oxford University Press: New York, 1993. ISBN 0-19-507673-7
  • Donner Fred McGraw. The Early Islamic Conquests, Princeton. - Princeton University Press: N.J., 1981. ISBN 978-0-691-05327-1
  • Lexikon der islamischen Kultur. / Yves Thoraval, Ludwig Hagemann, Oliver Lellek (Hrsg.) - Nikol: Hamburg, 2005, ISBN 978-3-937872-05-6
  • Tilman Nagel. Staat und Glaubensgemeinschaft im Islam. Geschichte der politischen Ordnungsvorstellungen der Muslime. 2 Bände - Artemis: Zürich/München, 1981, ISBN 3-7608-4529-0 und ISBN 3-7608-4531-2
  • Бартольд В.В. Халиф и султан. // Бартольд В.В. Сочинения. Т. VI: Работы по истории ислама и арабского халифата. — Наука: Москва, 1966.
  • Большаков О.Г. История халифата. Т.2. Эпоха великих завоеваний, 633-656 гг. - Наука: Москва, 1993. - 291 с. ISBN 5-02-017376-2

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Sultāns&oldid=59753"