Atšķirības starp "Felkerzāms Georgs Fridrihs fon" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Georgs Fridrihs fon Felkerzāms''' (''Georg Friedrich von | + | [[Attēls:Foelkersahm_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] |
| + | [[barons]] '''Georgs Fridrihs fon Felkerzāms''' (''Georg Friedrich von Fölkersahm'', 1766.–1848.) - valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs. | ||
| + | |||
| + | No [[Felkerzāmi|Felkerzāmu]] dzimtas. 1781.–1785. gados studējis tieslietas Pētera akadēmijā (''Academia Petrina'') [[Mītava|Mītavā]], 1786.–1789. gados turpinājis studijas Getingenes universitātē. 1791. gadā atgriezies Kurzemē. 1795. gadā ievēlēts par [[Kurzemes bruņniecība]]s sekretāru un bija viens no muižniecības sešiem delegātiem, kas Pēterburgā 1795. gadā iesniedza Kurzemes padošanās aktu. 1803. un 1807. gados bija muižniecības deputāts Pēterburgā, 1809.–1812. gados [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieks Mītavā. 1812. gadā strādāja Rīgas kara gubernatora un civilvirspavēlnieka Filipa Pauluči kancelejā. 1813. gadā iecelts par Baltijas ģenerālgubernatora kancelejas direktoru. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s un Kurzemes provinciālmuzeja dibinātājiem. 1829.–1847. gados bijis [[Vidzemes guberņa]]s [[gubernators]] un 1836. gadā iecelts par [[Slepenpadomnieks|slepenpadomnieku]]. 1836. gadā viņu par savu goda biedru ievēlējusi arī [[Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]. Miris 1848. gada 18. novembrī Rīgā. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 8. februāris, plkst. 06.52
barons Georgs Fridrihs fon Felkerzāms (Georg Friedrich von Fölkersahm, 1766.–1848.) - valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.
No Felkerzāmu dzimtas. 1781.–1785. gados studējis tieslietas Pētera akadēmijā (Academia Petrina) Mītavā, 1786.–1789. gados turpinājis studijas Getingenes universitātē. 1791. gadā atgriezies Kurzemē. 1795. gadā ievēlēts par Kurzemes bruņniecības sekretāru un bija viens no muižniecības sešiem delegātiem, kas Pēterburgā 1795. gadā iesniedza Kurzemes padošanās aktu. 1803. un 1807. gados bija muižniecības deputāts Pēterburgā, 1809.–1812. gados Kurzemes guberņas valdes padomnieks Mītavā. 1812. gadā strādāja Rīgas kara gubernatora un civilvirspavēlnieka Filipa Pauluči kancelejā. 1813. gadā iecelts par Baltijas ģenerālgubernatora kancelejas direktoru. Viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības un Kurzemes provinciālmuzeja dibinātājiem. 1829.–1847. gados bijis Vidzemes guberņas gubernators un 1836. gadā iecelts par slepenpadomnieku. 1836. gadā viņu par savu goda biedru ievēlējusi arī Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība. Miris 1848. gada 18. novembrī Rīgā.
