Atšķirības starp "Baltijas landesvēra 3. baltiešu pulks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Baltijas landesvēra 3. | + | '''Baltijas landesvēra 3. Baltiešu pulks''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā. Saformēts Rīgā 1919. gada 5. jūnijā, pārformējot [[Vācbaltu cīņas bataljons|Vācbaltu cīņas bataljonu]]. Komandieri: |
* Vācijas armijas [[kapteinis]] H. fon Malmede (''Hauptmann'', 05.06.1919.-11.07.1919.) | * Vācijas armijas [[kapteinis]] H. fon Malmede (''Hauptmann'', 05.06.1919.-11.07.1919.) | ||
* komandieris H.Barts (''Kommandeur'', no 11.07.1919.) | * komandieris H.Barts (''Kommandeur'', no 11.07.1919.) | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 13.41
Baltijas landesvēra 3. Baltiešu pulks - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība Latvijas neatkarības kara laikā. Saformēts Rīgā 1919. gada 5. jūnijā, pārformējot Vācbaltu cīņas bataljonu. Komandieri:
- Vācijas armijas kapteinis H. fon Malmede (Hauptmann, 05.06.1919.-11.07.1919.)
- komandieris H.Barts (Kommandeur, no 11.07.1919.)
Pulku veidoja 6 kājnieku rotas (~100 vīri katrā), izlūku vienība (~24 vīri), kā arī no Vācu leģiona pārnākušās Petersdorfa un Mēdema vācu kājnieku vienības, Veikmaņa artilērijas baterija. 19.-23.06. pulks piedalījās Cēsu kaujās ar uzdevumu pārraut fronti pie Veselauskas un Jaunraunas, attīstot uzbrukumu Valmieras virzienā. Pēc Strazdumuižas pamiera pulks izvietojās pie Bukultu muižas, tad pārdislocēts uz Daugavgrīvu. Jūlijā tika demobilizēti visi valstsvācieši kā arī atvaļināti visi, kas to vēlējās, un pulku pārformēja par bataljonu un 6. jūlijā ieskaitīja Latvijas vācbaltu zemessargos.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 278. lpp.
- Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
- Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
- Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
- Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
- Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
- Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
- Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
- Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
- Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
- Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
- Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199.
Resursi internetā par šo tēmu
- Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa
- Jelgavas un Zemgales atbrivošana. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.
- Cīņas Jaunjelgavas rajonā. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.
- Cīņas pie Jaunjelgavas
- Rēzeknes ieņemšana. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.
- Cīņas dienvidu Latgalē
- Cēsu kaujas no 19. līdz 23. jūnijam. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.
