Atšķirības starp "Bīronu ģerbonis" versijām
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
==== hercoga ģerbonis ==== | ==== hercoga ģerbonis ==== | ||
| − | Hercogi lietoja četrdalīto Kurzemes un Zemgales hercogistes vairogu, kur vidusvairogā bija fon Bīronu ģerbonis, kā arī iepriekšējās dinastijas, [[Ketleru ģerbonis|fon Ketleru ģerboņa]] elementi. 1787. gadā hercogs Pēteris [[Ģerboņa papildināšana|papildināja]] savu ģerboni ar deviņiem dalījumiem, pieņemot vairākus nupat nopirktās Sagānas hercogistes ģerboņa laukus (Sagānas pilsētas eņģeli, Glogavas hercogistes melno ērgli ar sudraba pusmēnesi uz krūtīm, Pernšteinas baronijas melno vērša galvu ar melnu riņķi nāsīs, Vartenbergas baronijas sarkano siju starp trim tādām pašām lodēm). | + | [[Hercogs|Hercogi]] lietoja četrdalīto Kurzemes un Zemgales hercogistes vairogu, kur vidusvairogā bija fon Bīronu ģerbonis, kā arī iepriekšējās dinastijas, [[Ketleru ģerbonis|fon Ketleru ģerboņa]] elementi. 1787. gadā hercogs Pēteris [[Ģerboņa papildināšana|papildināja]] savu ģerboni ar deviņiem dalījumiem, pieņemot vairākus nupat nopirktās Sagānas hercogistes ģerboņa laukus (Sagānas pilsētas eņģeli, Glogavas hercogistes melno ērgli ar sudraba pusmēnesi uz krūtīm, Pernšteinas baronijas melno vērša galvu ar melnu riņķi nāsīs, Vartenbergas baronijas sarkano siju starp trim tādām pašām lodēm). |
== == | == == | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 11. februāris, plkst. 11.03
Bīronu dzimtas ģerbonis (an. Biron family coat of arms, vc. Biron Familienwappen, kr. фамильный герб Биронов) - 1633. gadā no Žečpospoļitas karaļa Vladislava IV (pol. Władysław IV Waza) Bīronu dzimta saņēma brīvkungu diplomu ar piešķirtā ģerboņa aprakstu: uz sausa zara tupošs melns krauklis, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm.
Satura rādītājs
Grāfa ģerbonis
1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora Karla VI Habsburga grāfa titulu un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns. 1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par heraldiku Ravensbergas grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa kronis, no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; rotājums - sarkans un sudrabs.
hercoga ģerbonis
Hercogi lietoja četrdalīto Kurzemes un Zemgales hercogistes vairogu, kur vidusvairogā bija fon Bīronu ģerbonis, kā arī iepriekšējās dinastijas, fon Ketleru ģerboņa elementi. 1787. gadā hercogs Pēteris papildināja savu ģerboni ar deviņiem dalījumiem, pieņemot vairākus nupat nopirktās Sagānas hercogistes ģerboņa laukus (Sagānas pilsētas eņģeli, Glogavas hercogistes melno ērgli ar sudraba pusmēnesi uz krūtīm, Pernšteinas baronijas melno vērša galvu ar melnu riņķi nāsīs, Vartenbergas baronijas sarkano siju starp trim tādām pašām lodēm).
grāfa Bīrona ģerbonis
grāfa Bīrona ģerbonis, mūsdienu rekonstrukcija
grāfa Bīrona ģerbonis (1730.)
grāfa Bīrona ģerbonis (1731.)
grāfa Bīrona ģerbonis
hercoga ģerboņa gravējums
Pētera Bīrona ģerbonis
Pētera Bīrona ģerbonis
Skat. arī Ketleru ģerbonis
Literatūra par šo tēmu
- Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
