Atšķirības starp "Bīronu ģerbonis" versijām
m (→) |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
(17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Biron_Grafen_wappen.png|right|thumb|200px|grāfu Bīronu ģerbonis, mūsdienu rekonstrukcija]] | [[Attēls:Biron_Grafen_wappen.png|right|thumb|200px|grāfu Bīronu ģerbonis, mūsdienu rekonstrukcija]] | ||
− | '''Bīronu dzimtas ģerbonis''' (an. ''Biron family coat of arms'', vc. ''Biron Familienwappen'', kr. ''фамильный герб Биронов'') - 1633. gadā no [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] | + | '''Bīronu dzimtas ģerbonis''' (an. ''Biron family coat of arms'', vc. ''Biron Familienwappen'', kr. ''фамильный герб Биронов'') - 1633. gadā no [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] Vladislava IV Vasas (pol. ''Władysław IV Waza'') [[Bīronu dzimta]] saņēma [[Brīvkungs|brīvkungu]] diplomu ar piešķirtā [[Ģerbonis|ģerboņa]] aprakstu: uz sausa zara tupošs melns krauklis, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm. |
− | + | '''grāfu ģerbonis''' | |
− | 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no [[Svētās Romas impērija]]s imperatora Karla VI Habsburga [[Grāfs|grāfa titulu]] un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns. 1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par [[Heraldika|heraldiku]] Ravensbergas grāfa Ernsta Johana Bīrona [[ģerbonis]] aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa [[kronis]], no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; | + | 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no [[Svētās Romas impērija]]s imperatora Karla VI Habsburga [[Grāfs|grāfa titulu]] un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns. 1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par [[Heraldika|heraldiku]] Ravensbergas grāfa Ernsta Johana Bīrona [[ģerbonis]] aprakstīts šādi: "baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa [[kronis]], no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; [[lambrekeni]] - sarkans un sudrabs". |
+ | |||
+ | '''hercogu ģerbonis:''' | ||
+ | |||
+ | [[Hercogs|Hercogi]] lietoja četrdalīto Kurzemes un Zemgales hercogistes vairogu, kur vidusvairogā bija fon Bīronu ģerbonis, kā arī iepriekšējās dinastijas, [[Ketleru ģerbonis|fon Ketleru ģerboņa]] elementi. 1787. gadā hercogs Pēteris [[Ģerboņa papildināšana|papildināja]] savu ģerboni ar deviņiem dalījumiem, pieņemot vairākus nupat nopirktās Sagānas hercogistes ģerboņa laukus (Sagānas pilsētas eņģeli, Glogavas hercogistes melno ērgli ar sudraba pusmēnesi uz krūtīm, Pernšteinas baronijas melno vērša galvu ar melnu riņķi nāsīs, Vartenbergas baronijas sarkano siju starp trim tādām pašām lodēm). | ||
== == | == == | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
− | Attēls:Wappen_graf_Biron.jpg|grāfa | + | Attēls:Wappen_graf_Biron.jpg|grāfa ģerbonis |
− | Attēls:Biron_coins_Latvia.png|grāfa | + | Attēls:Biron_coins_Latvia.png|grāfa ģerbonis, mūsdienu rekonstrukcija |
− | Attēls:Graf_Biron_wappen_1730.jpg|grāfa | + | Attēls:Graf_Biron_wappen_1730.jpg|grāfa ģerbonis (1730.) |
− | Attēls:Graf_Biron_wappen.jpg|grāfa | + | Attēls:Graf_Biron_wappen.jpg|grāfa ģerbonis (1731.) |
− | Attēls:Grafen_von_Biron.jpg|grāfa | + | Attēls:Grafen_von_Biron.jpg|grāfa ģerbonis |
− | + | Attēls:Ernst_Biron_Wappensilver.jpg|hercoga ģerboņa gravējums | |
− | Attēls:Ernst_Biron_Wappensilver.jpg|hercoga | ||
Attēls:Biron_Peter_Wappen.jpg|Pētera Bīrona ģerbonis | Attēls:Biron_Peter_Wappen.jpg|Pētera Bīrona ģerbonis | ||
+ | Attēls:Biron_herb_Siebmacher.png|Pētera Bīrona ģerbonis | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
− | == Literatūra par šo tēmu == | + | Skat. arī [[Ketleru ģerbonis]] |
+ | |||
+ | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
− | * Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. | + | * Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. : Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992. |
+ | * Baltiņš J. Bīronu dinastijas Kurzemes-Zemgales hercogu zīmogi. // Ventspils muzeja raksti. – Rīga, 2001. - 1. sējums - 258.-274. lpp. | ||
− | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.chivalricorders.org/royalty/gotha/birongen.htm GENEALOGY OF THE PRINCES BIRON, FORMER SOVEREIGN DUKES OF COURLAND] | * [http://www.chivalricorders.org/royalty/gotha/birongen.htm GENEALOGY OF THE PRINCES BIRON, FORMER SOVEREIGN DUKES OF COURLAND] | ||
* [http://almanachdegotha.org/_wsn/page13.html THE DUCAL HOUSE OF BIRON VON CURLAND. / The Almanach de Saxe Gotha] | * [http://almanachdegotha.org/_wsn/page13.html THE DUCAL HOUSE OF BIRON VON CURLAND. / The Almanach de Saxe Gotha] | ||
+ | * [http://www.europeanheraldry.org/eastern-europe/courland/ Duchy of Courland and Semigallia - europeanheraldry.org] | ||
[[Kategorija:Livonijas dzimtu ģerboņi]] | [[Kategorija:Livonijas dzimtu ģerboņi]] |
Pašreizējā versija, 2017. gada 16. februāris, plkst. 19.17
Bīronu dzimtas ģerbonis (an. Biron family coat of arms, vc. Biron Familienwappen, kr. фамильный герб Биронов) - 1633. gadā no Žečpospoļitas karaļa Vladislava IV Vasas (pol. Władysław IV Waza) Bīronu dzimta saņēma brīvkungu diplomu ar piešķirtā ģerboņa aprakstu: uz sausa zara tupošs melns krauklis, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm.
grāfu ģerbonis
1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora Karla VI Habsburga grāfa titulu un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns. 1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par heraldiku Ravensbergas grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis aprakstīts šādi: "baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa kronis, no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; lambrekeni - sarkans un sudrabs".
hercogu ģerbonis:
Hercogi lietoja četrdalīto Kurzemes un Zemgales hercogistes vairogu, kur vidusvairogā bija fon Bīronu ģerbonis, kā arī iepriekšējās dinastijas, fon Ketleru ģerboņa elementi. 1787. gadā hercogs Pēteris papildināja savu ģerboni ar deviņiem dalījumiem, pieņemot vairākus nupat nopirktās Sagānas hercogistes ģerboņa laukus (Sagānas pilsētas eņģeli, Glogavas hercogistes melno ērgli ar sudraba pusmēnesi uz krūtīm, Pernšteinas baronijas melno vērša galvu ar melnu riņķi nāsīs, Vartenbergas baronijas sarkano siju starp trim tādām pašām lodēm).
Skat. arī Ketleru ģerbonis
Literatūra par šo tēmu
- Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. : Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
- Baltiņš J. Bīronu dinastijas Kurzemes-Zemgales hercogu zīmogi. // Ventspils muzeja raksti. – Rīga, 2001. - 1. sējums - 258.-274. lpp.