Atšķirības starp "Nabagmāja" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nabagmāja''' (an. ''almshouse'', vc. ''Armenhaus, Ptochodochium'', fr. ''maison-Dieu'', kr. ''богадельня'') – nespējnieku, veco cilvēku patversme viduslaikos, jaunajos un jaunākajos laikos. Sākotnēji radās kā [[Romas katoļu baznīca]]s organizētas patversmes pie klosteru hospitāļiem, vēlāk tām klāt nāca privātu mecenātu finansētas patversmes (piem. | + | '''Nabagmāja''' (an. ''almshouse'', vc. ''Armenhaus, Ptochodochium'', fr. ''maison-Dieu'', kr. ''богадельня'') – nespējnieku, veco cilvēku patversme viduslaikos, jaunajos un jaunākajos laikos. Sākotnēji radās kā [[Romas katoļu baznīca]]s organizētas patversmes pie klosteru hospitāļiem, vēlāk tām klāt nāca privātu mecenātu finansētas patversmes (piem. XVI gs. izveidotās "Pelēko māsu patversme" - slimnieku kopēju mītne un dziednīca, - un Kampenhauzena nabagmāja jeb "nevācu patversme", kur mitinājās trūcīgas pilsētas zemāko slāņu pārstāvju atraitnes, Rīgā, Konventa sētā). Jaunajos laikos izplatījās arī ārpus pilsētām, kur tādas ierīkoja muižnieki saviem dzimtļaudīm, kas zaudējuši darba spējas un palikuši bez apgādniekiem). Jaunākajos laikos nabagmājas ierīkoja organizēti, uzturot tās no [[Pagasts|pagasta]] līdzekļiem (pagasta iedzīvotāju veiktajām iemaksām mūža garumā). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 22. marts, plkst. 07.31
Nabagmāja (an. almshouse, vc. Armenhaus, Ptochodochium, fr. maison-Dieu, kr. богадельня) – nespējnieku, veco cilvēku patversme viduslaikos, jaunajos un jaunākajos laikos. Sākotnēji radās kā Romas katoļu baznīcas organizētas patversmes pie klosteru hospitāļiem, vēlāk tām klāt nāca privātu mecenātu finansētas patversmes (piem. XVI gs. izveidotās "Pelēko māsu patversme" - slimnieku kopēju mītne un dziednīca, - un Kampenhauzena nabagmāja jeb "nevācu patversme", kur mitinājās trūcīgas pilsētas zemāko slāņu pārstāvju atraitnes, Rīgā, Konventa sētā). Jaunajos laikos izplatījās arī ārpus pilsētām, kur tādas ierīkoja muižnieki saviem dzimtļaudīm, kas zaudējuši darba spējas un palikuši bez apgādniekiem). Jaunākajos laikos nabagmājas ierīkoja organizēti, uzturot tās no pagasta līdzekļiem (pagasta iedzīvotāju veiktajām iemaksām mūža garumā).
