Atšķirības starp "Mongoļu armija" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Mongoļu impērijas armija''' - [[mongoļu impērija]]s bruņoto spēkus XIII-XIV gs. veidoja nomadu cilšu zemessardze un augstākās aristokrātijas karadraudzes, ko sasauca kopā nepieciešamības gadījumā. | '''Mongoļu impērijas armija''' - [[mongoļu impērija]]s bruņoto spēkus XIII-XIV gs. veidoja nomadu cilšu zemessardze un augstākās aristokrātijas karadraudzes, ko sasauca kopā nepieciešamības gadījumā. | ||
| − | Ar [[Čingishans|Čingishana]] armijas reformu, tika ieviesta strikta struktūra, hierarhija un disciplīna. Katrs jātnieks uz karu ieradās, bruņots ar loku, 30 bultām un vairogu. Bruņas bija tikai komandieriem un smagi bruņotajai izlasei. Karaspēks organizēts pēc decimālās sistēmas: desmiti (komandē [[desmitnieks]] - '' | + | Ar [[Čingishans|Čingishana]] armijas reformu, tika ieviesta strikta struktūra, hierarhija un disciplīna. Katrs jātnieks uz karu ieradās, bruņots ar loku, 30 bultām un vairogu. Bruņas bija tikai komandieriem un smagi bruņotajai izlasei. Karaspēks organizēts pēc decimālās sistēmas: desmiti (komandē [[desmitnieks]] - ''arban-u darga''), simti (komandē [[simtnieks]] - ''jagutu-iin darga''), tūkstoši (komanē [[tūkstošnieks]] - ''minggan-u noyan'') un [[Tumens|tumeni]] (komandē tumena [[noijons]] - ''tumetu-iin noyan''). Uz katriem 2 jātniekiem bija viens rezerves zirgs, uz katriem desmit karavīriem bija jābūt teltij, 2 lāpstām, cērtei, sirpim, zāģim, cirvim, simts adatām, katlam, virves ritulim. |
* Barungars - mongoļu armijas labais spārns (arī teritorijas labā, rietumu puse); | * Barungars - mongoļu armijas labais spārns (arī teritorijas labā, rietumu puse); | ||
* Džungars - mongoļu armijas kreisais spārns (arī teritorijas kreisā, austrumu puse). | * Džungars - mongoļu armijas kreisais spārns (arī teritorijas kreisā, austrumu puse). | ||
| − | Sākoties mongoļu iekarojumiem, īsā laikā no pārdesmit tūkstošiem jātnieku to armija, pievienojot pakļauto cilšu dzīvo spēku, izauga līdz 110 000 | + | Sākoties mongoļu iekarojumiem, īsā laikā no pārdesmit tūkstošiem jātnieku to armija, pievienojot pakļauto cilšu dzīvo spēku, izauga līdz 110 000 vīru lielu pastāvīgu spēku. Uz katru mongoļu veterānu bija aptuveni desmit armijai pievienotie karagūstekņi, kas, kaut bija pieraduši dumpoties pie pirmās izdevības un neklausīt saviem vadoņiem, te izrādīja apbrīnojamu lojalitāti jaunajai varai. To nodrošināja gan ieviestā dzelzs disciplīna un kolektīvā atbildība: ar individuālo disciplīnas pārkāpumu tika sodīts viss desmits, par desmita pārkāpumu - viss simts utt., gan varas rūpes par lojālajiem pavalstniekiem: kara laupījums tika sadalīts, strikti ievērojot rangu hierarhiju, un neviens karavīrs nepalika bez tā. Bez tam, saskaņā ar [[Jasa|Jasu]], katra izcilība un nopelni tika atalgoti, t.i. jebkurš varēja veidot karjeru, neraugoties ne uz etnisko izcelsmi vai reliģisko piederību, viss bija atkarīgs no paša talantiem. |
== == | == == | ||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* Bat-Ochir Bold. Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the 'Medieval' History of Mongolia. - Routledge, 2000, 224 pages, ISBN 0700711589 | * Bat-Ochir Bold. Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the 'Medieval' History of Mongolia. - Routledge, 2000, 224 pages, ISBN 0700711589 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Иванин М.И. О военном искусстве и завоеваниях монголо-татар и среднеазиатских народов при Чингис-хане и Тамерлане. - СПб., 1875 | ||
| + | * Иванов А.И., Веселовский Н.И. Походы монголов на Россию по официальной китайской истории Юань-ши. - СПб., 1914 | ||
| + | * Чхао Чху-Ченг. К вопросу о составе народностей армии монгольской империи XIII – XIV вв. // Идель. Казань, 1996. № 5-6 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 22. marts, plkst. 10.49
Mongoļu impērijas armija - mongoļu impērijas bruņoto spēkus XIII-XIV gs. veidoja nomadu cilšu zemessardze un augstākās aristokrātijas karadraudzes, ko sasauca kopā nepieciešamības gadījumā.
Ar Čingishana armijas reformu, tika ieviesta strikta struktūra, hierarhija un disciplīna. Katrs jātnieks uz karu ieradās, bruņots ar loku, 30 bultām un vairogu. Bruņas bija tikai komandieriem un smagi bruņotajai izlasei. Karaspēks organizēts pēc decimālās sistēmas: desmiti (komandē desmitnieks - arban-u darga), simti (komandē simtnieks - jagutu-iin darga), tūkstoši (komanē tūkstošnieks - minggan-u noyan) un tumeni (komandē tumena noijons - tumetu-iin noyan). Uz katriem 2 jātniekiem bija viens rezerves zirgs, uz katriem desmit karavīriem bija jābūt teltij, 2 lāpstām, cērtei, sirpim, zāģim, cirvim, simts adatām, katlam, virves ritulim.
- Barungars - mongoļu armijas labais spārns (arī teritorijas labā, rietumu puse);
- Džungars - mongoļu armijas kreisais spārns (arī teritorijas kreisā, austrumu puse).
Sākoties mongoļu iekarojumiem, īsā laikā no pārdesmit tūkstošiem jātnieku to armija, pievienojot pakļauto cilšu dzīvo spēku, izauga līdz 110 000 vīru lielu pastāvīgu spēku. Uz katru mongoļu veterānu bija aptuveni desmit armijai pievienotie karagūstekņi, kas, kaut bija pieraduši dumpoties pie pirmās izdevības un neklausīt saviem vadoņiem, te izrādīja apbrīnojamu lojalitāti jaunajai varai. To nodrošināja gan ieviestā dzelzs disciplīna un kolektīvā atbildība: ar individuālo disciplīnas pārkāpumu tika sodīts viss desmits, par desmita pārkāpumu - viss simts utt., gan varas rūpes par lojālajiem pavalstniekiem: kara laupījums tika sadalīts, strikti ievērojot rangu hierarhiju, un neviens karavīrs nepalika bez tā. Bez tam, saskaņā ar Jasu, katra izcilība un nopelni tika atalgoti, t.i. jebkurš varēja veidot karjeru, neraugoties ne uz etnisko izcelsmi vai reliģisko piederību, viss bija atkarīgs no paša talantiem.
mongoļu vīrietis ziemas apģērbā pie nastu nesējiem kamieļiem
mongoļu apmetne (1210.-1260.)
mongoļu apmetne ap 1220.
smagās kavalērijas virsnieks, sturmējot ķīniešu pilsētu (1210.-1276.).
mongoļu vieglais jātnieks karagājienā senkrievu zemēs (ap 1223.)
virsnieks dod pavēli uzbrukt (ap 1240.)
smagais jātnieks kaujā pie Lignicas (1241.)
Literatūra par šo tēmu
- Bat-Ochir Bold. Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the 'Medieval' History of Mongolia. - Routledge, 2000, 224 pages, ISBN 0700711589
- Иванин М.И. О военном искусстве и завоеваниях монголо-татар и среднеазиатских народов при Чингис-хане и Тамерлане. - СПб., 1875
- Иванов А.И., Веселовский Н.И. Походы монголов на Россию по официальной китайской истории Юань-ши. - СПб., 1914
- Чхао Чху-Ченг. К вопросу о составе народностей армии монгольской империи XIII – XIV вв. // Идель. Казань, 1996. № 5-6
