Atšķirības starp "Rummeli" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Livonijā pirmie Rummeli ieradās XIV gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]]. 1357. gadā fon Rummelu dzimta saņēma [[Lēnis|lēnī]] Purmsātu muižu, bet 1360. gados Vinrihs fon Rummels (''Winrich von Rummel'') bijis Oktes lēņa turētājs. 1631. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | Livonijā pirmie Rummeli ieradās XIV gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]]. 1357. gadā fon Rummelu dzimta saņēma [[Lēnis|lēnī]] Purmsātu muižu, bet 1360. gados Vinrihs fon Rummels (''Winrich von Rummel'') bijis Oktes lēņa turētājs. 1631. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars]] Vilhelms fon Rummels (''Wilchelm von Rummel'', 1610-1676); Vendenes (mūsd. Cēsis) [[podkomorijs]] Heinrihs fon Rummels (''Heinrich von Rummel'', ?-1612); Kurzemes hercoga leibkaroga (''Leibs-Compagnie'') komandieris holandiešu-franču (1672-1678) karā Heinrihs fon Rummels (''Heinrich von Rummel, zu Ilmagen, ?-1673 | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars]], hercoga padomnieks Vilhelms fon Rummels (''Wilchelm von Rummel'', 1610-1676); Vendenes (mūsd. Cēsis) [[podkomorijs]] Heinrihs fon Rummels (''Heinrich von Rummel'', ?-1612); Kurzemes hercoga leibkaroga (''Leibs-Compagnie'') komandieris holandiešu-franču (1672-1678) karā Heinrihs fon Rummels (''Heinrich von Rummel, zu Ilmagen, ?-1673''); Prūsijas armijas virsnieks, kara ar Napoleonu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors Heinrihs fon Rummels (''Heinrich Christoph von Rummel'', kr. ''Андрей Христофоровичь фон Руммель'', 1792-); [[īstenais valsts padomnieks]], Kurzemes gubernatora kancelejas vadītājs (no 1851) Ernsts fon Rummels (kr. ''Эрнст Федорович фон Руммель''); Tērbatas universitātes tiesību zinātņu profesors, rektors (1857, 1868 un 1869) Karls fon Rummels (''Carl Christian Leopold von Rummel'', kr. ''Карл фон Руммель'', 1812-1887); militārais inženieris, Nikolaja inženieru akadēmijas zinātniskais sekretārs Aleksandrs fon Rummels (''Alexander von Rummel'', kr. ''Александр Карлович фон Руммель'', 1818-1889); Krievijas armijas [[rotmistrs]], Polijas armijas [[majors]], 1912, 1924 un 1928 (bronzas medaļa) gadu Olimpisko spēļu dalībnieks jāšanas sportā Karls fon Rummels (''Carl von Rummel'', kr. ''фон Руммель Карл Альфонсович'', 1888-1967); [[Bulak-Balahoviča vienība]]s rotmistrs, Igaunijas armijas štāba leitnants Aleksandrs fon Rummels (''Alexander von Rummel'', kr. ''Александр Васильевич фон Руммель'', 1891(92?) -1976); Polijas armijas kavalērijas pulkvedis, Varšavas aizstāvēšanas vadītājs Jūlijs fon Rummels (''Julius Karl Wilhelm Josef Freiherr von Rummel'', kr. ''Юлий фон Руммель'', vēlāk nomainījis uzvārdu uz ''Rómmel'': pl. ''Juliusz Karol Wilhelm Józef Rómmel'', 1881-1967); admirālis, jūras ģenerālštāba priekšnieks, jūrlietu ministra vietnieks (no 1915) Jūlijs barons fon Rummels (''Юлий Альфонсович фон Руммель''); vēsturnieks, ģenealogs, eraldikas speciālists V. fon Rummels (''Witold von Rummel'', kr. ''Василий Владимирович фон Руммель'', 1855-1902). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Purmsātu (''Pormsahten''), Zasas (''Saassen''), Červonkas (''Tscherwonka''), Nurmuiža (''Nurmhusen''), Leinumu (''Leinum''), Ilmājas (''Ilmagen, Ilmajen''), Durbes (''Durben''), Līgutu (''Ligutten''), Oktes (''[[Ockten]]'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Purmsātu (''Pormsahten''), Zasas (''Saassen''), Červonkas (''Tscherwonka''), Nurmuiža (''Nurmhusen''), Leinumu (''Leinum''), Ilmājas (''Ilmagen, Ilmajen''), Durbes (''Durben''), Līgutu (''Ligutten''), Oktes (''[[Ockten]]'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 14. aprīlis, plkst. 17.10
fon Rummeli (vc. von Rummel, kr. фон Руммель) – sena vācu (Vestfālene) bruņniecības dzimta un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā (Volīnija, Grodņa, Pēterburga, Pleskava, Penza un Simbirska).
Livonijā pirmie Rummeli ieradās XIV gs. kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1357. gadā fon Rummelu dzimta saņēma lēnī Purmsātu muižu, bet 1360. gados Vinrihs fon Rummels (Winrich von Rummel) bijis Oktes lēņa turētājs. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes hercogistes landhofmeistars, hercoga padomnieks Vilhelms fon Rummels (Wilchelm von Rummel, 1610-1676); Vendenes (mūsd. Cēsis) podkomorijs Heinrihs fon Rummels (Heinrich von Rummel, ?-1612); Kurzemes hercoga leibkaroga (Leibs-Compagnie) komandieris holandiešu-franču (1672-1678) karā Heinrihs fon Rummels (Heinrich von Rummel, zu Ilmagen, ?-1673); Prūsijas armijas virsnieks, kara ar Napoleonu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors Heinrihs fon Rummels (Heinrich Christoph von Rummel, kr. Андрей Христофоровичь фон Руммель, 1792-); īstenais valsts padomnieks, Kurzemes gubernatora kancelejas vadītājs (no 1851) Ernsts fon Rummels (kr. Эрнст Федорович фон Руммель); Tērbatas universitātes tiesību zinātņu profesors, rektors (1857, 1868 un 1869) Karls fon Rummels (Carl Christian Leopold von Rummel, kr. Карл фон Руммель, 1812-1887); militārais inženieris, Nikolaja inženieru akadēmijas zinātniskais sekretārs Aleksandrs fon Rummels (Alexander von Rummel, kr. Александр Карлович фон Руммель, 1818-1889); Krievijas armijas rotmistrs, Polijas armijas majors, 1912, 1924 un 1928 (bronzas medaļa) gadu Olimpisko spēļu dalībnieks jāšanas sportā Karls fon Rummels (Carl von Rummel, kr. фон Руммель Карл Альфонсович, 1888-1967); Bulak-Balahoviča vienības rotmistrs, Igaunijas armijas štāba leitnants Aleksandrs fon Rummels (Alexander von Rummel, kr. Александр Васильевич фон Руммель, 1891(92?) -1976); Polijas armijas kavalērijas pulkvedis, Varšavas aizstāvēšanas vadītājs Jūlijs fon Rummels (Julius Karl Wilhelm Josef Freiherr von Rummel, kr. Юлий фон Руммель, vēlāk nomainījis uzvārdu uz Rómmel: pl. Juliusz Karol Wilhelm Józef Rómmel, 1881-1967); admirālis, jūras ģenerālštāba priekšnieks, jūrlietu ministra vietnieks (no 1915) Jūlijs barons fon Rummels (Юлий Альфонсович фон Руммель); vēsturnieks, ģenealogs, eraldikas speciālists V. fon Rummels (Witold von Rummel, kr. Василий Владимирович фон Руммель, 1855-1902).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Purmsātu (Pormsahten), Zasas (Saassen), Červonkas (Tscherwonka), Nurmuiža (Nurmhusen), Leinumu (Leinum), Ilmājas (Ilmagen, Ilmajen), Durbes (Durben), Līgutu (Ligutten), Oktes (Ockten) u.c. muižas.
