Atšķirības starp "Zasi" versijām
m |
m |
||
| (10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Sass_Baron_von_und.png|right|thumb|200px|fon Zasi un Zviedrijas brīvkungi]] | [[Attēls:Sass_Baron_von_und.png|right|thumb|200px|fon Zasi un Zviedrijas brīvkungi]] | ||
[[Attēls:Sass_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|Prūsijas brīvkungi]] | [[Attēls:Sass_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|Prūsijas brīvkungi]] | ||
| − | + | '''fon Zasi''' (vc. ''von und Sass, Saß'', kr. ''фон Засс'') – vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], Prūsijā, Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes guberņās un Sāmsalā. Dzimta bija visai plaši sazarota, pēc titula izšķirami vienkārši fon Zasi, Zviedrijas brīvkungi Zasi (gan fon, gan baroniem viens ģerbonis) un Prūsijas baroni Zasi. | |
| − | Pirmie Zasi Livonijā ieradās XV gs. – 1453. gadā avotos parādās Heinrihs Zass (''Hinrik Saß'') | + | Pirmie Zasi Livonijā ieradās XV gs. – 1453. gadā avotos parādās Heinrihs Zass (''Hinrik Saß'', ?-1468) kā Kabilles (''Cabbil'', mūsd. ig. ''Sassi mõis'') [[Lēnis|lēņa]] valdītājs Sāmsalā. 1645. gadā fon Zasi saņēma Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, savukārt 1747. gadā fon Zasi, bet 1854. gadā baroni Zasi – Vidzemes, 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Prūsijas armijas ģenerālis Gerhards fon Zass (''Gerhard Alexander von Saß'', 1718–1790) 1779. gadā saņēma sev un pēcnācējiem Prūsijas karalistes [[Barons|barona]] titulu. Kopš 1815. gada impērijas lietvedībā dzimtas pārstāvji dēvēti par baroniem. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mītavas virsburggrāfs, [[landmaršals]] [[Zass Otto Fridrihs fon|Otto fon Zass]] (1704-1798); Kurzemes hercoga gvardes Bauskas bataljona komandieris (1703-1705) majors Johans Kristians fon Zass; pilskungs, [[Ķoniņi|ķoniņu]] tiesību aizstāvis [[Zass Gideons Heinrihs fon|Gideons fon Zass]] (1736-1808), Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, Armaviras pilsētas dibinātājs Georgs fon Zass (''Georg Baron von | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mītavas virsburggrāfs, [[landmaršals]] [[Zass Otto Fridrihs fon|Otto fon Zass]] (1704-1798); Kurzemes hercoga gvardes Bauskas bataljona komandieris (1703-1705) majors Johans Kristians fon Zass; pilskungs, [[Ķoniņi|ķoniņu]] tiesību aizstāvis [[Zass Gideons Heinrihs fon|Gideons fon Zass]] (1736-1808), Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, Armaviras pilsētas dibinātājs Georgs fon Zass (''Georg Baron von Sass'', kr. ''Григорий Христофорович фон Засс'', 1797-1883); ģenerālleitnants barons Andreass fon Zass (''Andreas Burchard Friedrich Baron von Sass'', kr. ''Андрей Павлович фон Засс'', 1753-1815); ģenerālleitnants, Aleksandrs fon Zass (''Alexander Christophor Baron von Sass'', kr. ''Александр Павлович фон Засс'', 1782-1843), ģenerālleitnants Gideons fon Zass (''Gideon Heinrich Baron von Sass'', kr. ''Андрей Андреевич фон Засс'', 1776-1830); gleznotājs Osvalds fon Zass (''Heinrich Oswald Baron von Sass'', 1856-1913). |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zasas (''Weessen''), Zasu (''Sassenhof'', mūsd. Zasulauks Rīgā), Sasmakas (''Sasmacken'', mūsd. Valdemārpils), Jaunā (pie Kabiles, mūsd. “Rozēni”), Pūņu, Škēdes (''Scheden'') | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zasas (''Weessen''), Zasu (''Sassenhof'', mūsd. Zasulauks Rīgā), Sasmakas (''Sasmacken'', mūsd. Valdemārpils), Jaunā (pie Kabiles, mūsd. “Rozēni”), Pūņu (''Puhnjen''), Škēdes (''Scheden''), Lielauces (''Groß Autz''), Pasta (''Klauenstein''), Tiegažu (''Tegasch''), Vecapguldes (''Alt Abgulden''), Ārīšu (''Arishof''), Lielauces (''Groß Autz''), Briģenes (''Brüggen''), Biržu (''Buschhof''), Vecdzērves (''Alt Dserwen''), Dignājas (''Dubena''), Elkuzemes (''Elkeseem''), Elernes (''Ellern''), Lielilmājas (''Groß Ilmajen''), Kumbuļu (''Kummeln''), Laidzes (''Laidsen''), Jaunmuiža (''Neuhof''), Popervāles (''Poperwahlen''), Pūņu (''Puhnen''), Jaunsātu (''Neu Sahten''), Šēnheidas (''Schönheyden''), Silmuiža (''Sillen''), Skurbenes (''Skurben''), Cunces (''Zunzen'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [https://www.geni.com/people/Hinrik-I-von-Sass-auf-Kabbil-%C3%96sel/6000000030282641677 Hinrik I von Sass, auf Kabbil (Ösel) - Genealogy] | ||
| + | ---- | ||
* [https://www.proza.ru/2015/01/18/2038 Евгений Голубев. Бароны фон Засс.] | * [https://www.proza.ru/2015/01/18/2038 Евгений Голубев. Бароны фон Засс.] | ||
* [http://www.kavkaz-uzel.eu/articles/242886/ Засс Григорий Христофорович, генерал, участник Кавказской войны.] | * [http://www.kavkaz-uzel.eu/articles/242886/ Засс Григорий Христофорович, генерал, участник Кавказской войны.] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 22. aprīlis, plkst. 05.14
fon Zasi (vc. von und Sass, Saß, kr. фон Засс) – vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Prūsijā, Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes guberņās un Sāmsalā. Dzimta bija visai plaši sazarota, pēc titula izšķirami vienkārši fon Zasi, Zviedrijas brīvkungi Zasi (gan fon, gan baroniem viens ģerbonis) un Prūsijas baroni Zasi.
Pirmie Zasi Livonijā ieradās XV gs. – 1453. gadā avotos parādās Heinrihs Zass (Hinrik Saß, ?-1468) kā Kabilles (Cabbil, mūsd. ig. Sassi mõis) lēņa valdītājs Sāmsalā. 1645. gadā fon Zasi saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, savukārt 1747. gadā fon Zasi, bet 1854. gadā baroni Zasi – Vidzemes, 1841. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā. Prūsijas armijas ģenerālis Gerhards fon Zass (Gerhard Alexander von Saß, 1718–1790) 1779. gadā saņēma sev un pēcnācējiem Prūsijas karalistes barona titulu. Kopš 1815. gada impērijas lietvedībā dzimtas pārstāvji dēvēti par baroniem. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mītavas virsburggrāfs, landmaršals Otto fon Zass (1704-1798); Kurzemes hercoga gvardes Bauskas bataljona komandieris (1703-1705) majors Johans Kristians fon Zass; pilskungs, ķoniņu tiesību aizstāvis Gideons fon Zass (1736-1808), Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, Armaviras pilsētas dibinātājs Georgs fon Zass (Georg Baron von Sass, kr. Григорий Христофорович фон Засс, 1797-1883); ģenerālleitnants barons Andreass fon Zass (Andreas Burchard Friedrich Baron von Sass, kr. Андрей Павлович фон Засс, 1753-1815); ģenerālleitnants, Aleksandrs fon Zass (Alexander Christophor Baron von Sass, kr. Александр Павлович фон Засс, 1782-1843), ģenerālleitnants Gideons fon Zass (Gideon Heinrich Baron von Sass, kr. Андрей Андреевич фон Засс, 1776-1830); gleznotājs Osvalds fon Zass (Heinrich Oswald Baron von Sass, 1856-1913).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zasas (Weessen), Zasu (Sassenhof, mūsd. Zasulauks Rīgā), Sasmakas (Sasmacken, mūsd. Valdemārpils), Jaunā (pie Kabiles, mūsd. “Rozēni”), Pūņu (Puhnjen), Škēdes (Scheden), Lielauces (Groß Autz), Pasta (Klauenstein), Tiegažu (Tegasch), Vecapguldes (Alt Abgulden), Ārīšu (Arishof), Lielauces (Groß Autz), Briģenes (Brüggen), Biržu (Buschhof), Vecdzērves (Alt Dserwen), Dignājas (Dubena), Elkuzemes (Elkeseem), Elernes (Ellern), Lielilmājas (Groß Ilmajen), Kumbuļu (Kummeln), Laidzes (Laidsen), Jaunmuiža (Neuhof), Popervāles (Poperwahlen), Pūņu (Puhnen), Jaunsātu (Neu Sahten), Šēnheidas (Schönheyden), Silmuiža (Sillen), Skurbenes (Skurben), Cunces (Zunzen) u.c. muižas.
