Atšķirības starp "Šlipenbahi" versijām
m |
m |
||
| (20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Schlippenbach_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Schlippenbach_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] |
| − | '''fon Šlipenbahi''' (''von Schlippenbach'', kr. ''фон Шлиппенбах'') - sena vācu izcelsmes ( | + | [[Attēls:Schlipenbach_adH_Bornhusen_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|Bornhuzenes baroni]] |
| + | [[Attēls:Schlippenbach_Graf_Skoesde_Wappen.png|right|thumb|200px|Skēzdes grāfi]] | ||
| + | baroni un '''fon Šlipenbahi''' (''von Schlippenbach'', kr. ''фон Шлиппенбах'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene-Reina) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta, sadalījusies vairākās līnijās Livonijā, Prūsijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Voroņežā, Penzā, Ņižnijnovgorodā). | ||
| − | + | Pirmo reizi avotos Šlipenbahi parādās 1386. gadā, taču XVI gs dzimta jau ir zināma un dižciltīga. Livonijā ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi – pirmais avotos pieminēts Henrihs fon Šlipenbaks (''Heinrich Slyppenbecke'', ?-?) 1428. gadā, Ordeņa vasalis un Karkusas (''Karkus'') [[fogts]]. 1519. tā mazdēls saņēma lēnī Bornhuzas muižu (''Bornhusen'', ig. ''Pornuse''). XVI gs. sākumā Johanam Šlipenbaham (''Jochann II von Schlippenbach'', 1518-1542) piešķīra kā lēni Heres ciemu Vidzemes igauņu daļā, bet 1564. gadā Johans III fon Šlipenbahs ieguva īpašumus jaunizveidotās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritorijā – dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās - vecākajās Vecbornhuzenes un Jaunbornhuzenes (''Schlippenbach Linie Bornhusen - Alt-Bornhusen und Neu-Bornhusen'') jeb vidzemnieku, un Zālingeres (Zālītes) jeb kurzemnieku līnijā (''kurländisch-sahlinger Linie''). 1620. gadā fon Šlipenbahi ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1746. gadā - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā Bornhuzes līnija, bet 1772. gadā baroni fon Šlipenbahi - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1654. gadā Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs par izcilu dienestu savam diplomātam Kristofam fon Šlipenbaham (''Friedrich Christoph Carl von Schlippenbach'', 1624–1660) no Kurzemes līnijas dāvāja Skēzdes (''Skoesde'') [[Grāfs|grāfa]] titulu – tā dēls grāfs Karls fon Šlipenbahs (''Karl Friedrich von Schlippenbach Graf Skoesde'', 1658-1723) stājās Prūsijas karaļa dienestā, bet tā pēcnācēji izveidoja Šlipenbahu-Skēzdu Brandenburgas un Silēzijas līnijas. 1711. gadā kurzemnieks Kristofs fon Šlipenbahs no Almāles muižas, būdams Spānijas armijas ģenerālmajors, no saņēma Spānijas grāfa titulu. 1768. gadā Otto fon Šlipenbahs (''Otto Jochann von Schlipenbach'', 1719-1808) no Jegisas muižas (ig. ''Jöggis'') ar pēcnācējiem tika iecelts par Sv. Romas impērijas [[Barons|baronu]]. 1857. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja Kurzemes līnijas tiesības uz barona titulu. | |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ulmales (''Ullmahlen''), Vormsātu (''Wormsahten''), Zālītes (''Sahlingen''), Jamaiķu (''Jamaiken''), Lielmēmeles (''Groß-Memelhof''), Ārlavas (''Erwahlen''), Gudenieku (''Gudden''), Jaunā muiža (''Neuhoff''), Reģu (''Reggen''), Almāles (Almalen), | + | Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts un [[kambarkungs]] Skēzdes grāfs Kristofs fon Šlipenbahs (''Friedrich Christoph Carl von Schlippenbach Graf Skoesde'', 1624–1660); Igaunijas ģenerālgubernators, Zviedrijas armijas ģenerālmajors Volmars fon Šlipenbahs (''Wolmar Anton von Schlippenbach'', 1653-1721); Zviedrijas diplomāts Kristofers fon Šlipenbahs (''Christoph Karl von Schlippenbach'', 1624–1660); dzejnieks un literāts Alberts fon Šlipenbahs (''Albert von Schlippenbach'', 1800–1888); gleznotājs Pauls fon Šlipenbahs (''Paul von Schlippenbach'', 1869–1933); jurists un literāts [[Šlipenbahs Ulrihs Heinrihs Gustavs fon|Ulrihs fon Šlipenbahs]] (1774–1826). |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ulmales (''Ullmahlen''), Vormsātu (''Wormsahten''), Zālītes (''Sahlingen''), Jamaiķu (''Jamaiken''), Lielmēmeles (''Groß-Memelhof''), Ārlavas (''Erwahlen''), Gudenieku (''Gudden''), Jaunā muiža (''Neuhoff''), Reģu (''Reggen''), Almāles (''Almalen, Allmahlen''), Zālītes (''Sahlingen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 1. maijs, plkst. 07.14
baroni un fon Šlipenbahi (von Schlippenbach, kr. фон Шлиппенбах) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene-Reina) vācbaltiešu bruņniecības dzimta, sadalījusies vairākās līnijās Livonijā, Prūsijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Voroņežā, Penzā, Ņižnijnovgorodā).
Pirmo reizi avotos Šlipenbahi parādās 1386. gadā, taču XVI gs dzimta jau ir zināma un dižciltīga. Livonijā ieradās kā Ordeņa vasaļi – pirmais avotos pieminēts Henrihs fon Šlipenbaks (Heinrich Slyppenbecke, ?-?) 1428. gadā, Ordeņa vasalis un Karkusas (Karkus) fogts. 1519. tā mazdēls saņēma lēnī Bornhuzas muižu (Bornhusen, ig. Pornuse). XVI gs. sākumā Johanam Šlipenbaham (Jochann II von Schlippenbach, 1518-1542) piešķīra kā lēni Heres ciemu Vidzemes igauņu daļā, bet 1564. gadā Johans III fon Šlipenbahs ieguva īpašumus jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā – dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās - vecākajās Vecbornhuzenes un Jaunbornhuzenes (Schlippenbach Linie Bornhusen - Alt-Bornhusen und Neu-Bornhusen) jeb vidzemnieku, un Zālingeres (Zālītes) jeb kurzemnieku līnijā (kurländisch-sahlinger Linie). 1620. gadā fon Šlipenbahi ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1746. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Bornhuzes līnija, bet 1772. gadā baroni fon Šlipenbahi - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs par izcilu dienestu savam diplomātam Kristofam fon Šlipenbaham (Friedrich Christoph Carl von Schlippenbach, 1624–1660) no Kurzemes līnijas dāvāja Skēzdes (Skoesde) grāfa titulu – tā dēls grāfs Karls fon Šlipenbahs (Karl Friedrich von Schlippenbach Graf Skoesde, 1658-1723) stājās Prūsijas karaļa dienestā, bet tā pēcnācēji izveidoja Šlipenbahu-Skēzdu Brandenburgas un Silēzijas līnijas. 1711. gadā kurzemnieks Kristofs fon Šlipenbahs no Almāles muižas, būdams Spānijas armijas ģenerālmajors, no saņēma Spānijas grāfa titulu. 1768. gadā Otto fon Šlipenbahs (Otto Jochann von Schlipenbach, 1719-1808) no Jegisas muižas (ig. Jöggis) ar pēcnācējiem tika iecelts par Sv. Romas impērijas baronu. 1857. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja Kurzemes līnijas tiesības uz barona titulu.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts un kambarkungs Skēzdes grāfs Kristofs fon Šlipenbahs (Friedrich Christoph Carl von Schlippenbach Graf Skoesde, 1624–1660); Igaunijas ģenerālgubernators, Zviedrijas armijas ģenerālmajors Volmars fon Šlipenbahs (Wolmar Anton von Schlippenbach, 1653-1721); Zviedrijas diplomāts Kristofers fon Šlipenbahs (Christoph Karl von Schlippenbach, 1624–1660); dzejnieks un literāts Alberts fon Šlipenbahs (Albert von Schlippenbach, 1800–1888); gleznotājs Pauls fon Šlipenbahs (Paul von Schlippenbach, 1869–1933); jurists un literāts Ulrihs fon Šlipenbahs (1774–1826).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ulmales (Ullmahlen), Vormsātu (Wormsahten), Zālītes (Sahlingen), Jamaiķu (Jamaiken), Lielmēmeles (Groß-Memelhof), Ārlavas (Erwahlen), Gudenieku (Gudden), Jaunā muiža (Neuhoff), Reģu (Reggen), Almāles (Almalen, Allmahlen), Zālītes (Sahlingen) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Малиновский В. К. Бароны Шлиппенбах - офицеры императора Александра I // Сборник трудов потомков участников Отечественной войны 1812 года. Вып. 2. - Янус-К: Москва, 2008. С. 56-86.
- Малиновский В. К. Бароны Шлиппенбах в войне 1853-1856 годов и в обороне Севастополя // Сборник трудов потомков участников Отечественной войны 1812 года. Вып. 3. - Янус-К: Москва, 2008.
