Atšķirības starp "Štēli fon Holšteini" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Štēli fon Holšteini''' (''Stael von Holstein'', kr. ''Штель фон Холштейны, Стаель фон Гольстейны'') – vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | '''Štēli fon Holšteini''' (''Stael von Holstein'', kr. ''Штель фон Холштейны, Стаель фон Гольстейны'') – vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes [[landmaršals]] (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (''Jacob Stäel von Holstein'', 1628–1679); zinātnieks, sanskrita valodas profesors un katedras vadītājs Pekinas universitātē Aleksandrs Štēls fon Holšteins. 1939. gadā Štēli fon Holšteini [[vācbaltiešu izceļošana|bija spiesti pamest dzimteni]]. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. maijs, plkst. 12.20
Štēli fon Holšteini (Stael von Holstein, kr. Штель фон Холштейны, Стаель фон Гольстейны) – vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (Jacob Stäel von Holstein, 1628–1679); zinātnieks, sanskrita valodas profesors un katedras vadītājs Pekinas universitātē Aleksandrs Štēls fon Holšteins. 1939. gadā Štēli fon Holšteini bija spiesti pamest dzimteni.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. muižas.
