Atšķirības starp "Štīglici" versijām
m |
m |
||
| 19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
finansists, mecenāts, barons Aleksandrs fon Štīglics (''Alexander Baron von Stieglitz'', 1814–1884). | finansists, mecenāts, barons Aleksandrs fon Štīglics (''Alexander Baron von Stieglitz'', 1814–1884). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Lielezeres (''Groß-Essern''), Pampāļu (''Pampeln''), Reņģes (''Rengenhof''), Franču (''Franzhof'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 22. jūlijs, plkst. 14.26
baroni fon Štīglici (Baron Stieglitz, kr. бароны Штиглицы) - čehu izcelsmes (Pilzene) muižniecības dzimta vācu zemēs (Saksijā), Tasmānijā un Austrālijā, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā.
Dzimtas aizsācējs bija Pilzenes pilsētas birģermeistars Bartolomejs Štīglics no Čenkovas (Bartholomäus Stieglitz von Cznkow, ?-?), 1583. gadā iecelts par bruņinieku. Tā mazdēls Melhiors fon Štīglics (Melchior von Stieglitz, 1599–1659) Trīsdesmitgadu laikā bija spiests bēgt uz Saksiju, kur viņa tirdzniecības un finanšu nams piedzīvoja uzplaukumu. 1765. brāļi Leipcigas rātskungs Kristians (Christian Ludwig von Stieglitz, 1724-1772) un Saksijas ģenerālleitnants Wilhelms (Wilhelm Ludwig von Stieglitz, 1735–1796) saņēma dižciltības patentu. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās, no kurām divas bija titulētas.
- Baronu Štīglicu-Brokdorfu (Baron Stieglitz-Brockdorff) līniju aizsāka Vilhelms fon Štīglics (Wilhelm Theophilus von Stieglitz, 1749-1802), kurš 1787. gadā apprecējās ar vienīgo savas dzimtas vārda mantinieci, baronesi Šarloti fon Brokdorfu (Charlotte Amalie Brockdorff, 1752-1811), taču, tā kā ģimenē nebija dēlu, tā turpinājās pa meitu līniju, saglabājot tikai Brokdorfu uzvārdu kā cienījamāko.
- Krievijas baronu Štīglicu aizsāka Ludvigs fon Štīglics (Ludwig von Stiglitz, 1779–1843), "cara baņķieris", kurš par nopelniem kroņa labā 1826. gadā saņēma dižciltību un barona titulu. 1840. gadā Štīglici ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Ludviga dēls bija pazīstamais lielrūpnieks, finansists, mecenāts, Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātājs barons Aleksandrs fon Štīglics (Alexander Baron von Stieglitz, kr. Александр Людвигович фон Штиглиц, 1814–1884).
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: jurists, rātskungs un birģermeistars Kristians Štīglics (Christian Ludwig Stieglitz, 1677–1758); luterāņu teologs Kristofs Štīglics (Christoph Ludwig Stieglitz, 1687–1768); jurists, rātskungs, mineralogs Kristians Štīglics (Christian Ludwig Stieglitz, 1724–1772); jurists, rātskungs, domkungs Kristians Štīglics (Christian Ludwig Stieglitz, 1756–1836); jurists, vēsturnieks Kristians Štīglics (Christian Ludwig Stieglitz, 1803–1854); Austrālijas jauno zemju pirmatklājējs, ceļotājs Frederiks fon Štīglics (Frederick Lewis von Stieglitz, 1803–1866); lauksaumnieks un Austrālijas vēstures pētnieks Karls fon Štīglics (Karl Rawdon von Stieglitz, 1893–1967); Saksijas armijas ģenerālleitnants Tuisko fon Štīglics (Thuisko von Stieglitz, 1808–1881); Saksijas armijas ģenerālleitnants Georgs fon Štīglics (Georg von Stieglitz, 1848–1912); Pēterburgas banķieris Ludvigs fon Štīglics (Ludwig von Stiglitz, 1779–1843); finansists, mecenāts, barons Aleksandrs fon Štīglics (Alexander Baron von Stieglitz, 1814–1884).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Lielezeres (Groß-Essern), Pampāļu (Pampeln), Reņģes (Rengenhof), Franču (Franzhof) u.c. muižas.
