Atšķirības starp "Butlari" versijām
m |
m |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px| | + | [[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] |
[[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen_1686.png|right|thumb|200px|ģerbonis pēc 1686. gada]] | [[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen_1686.png|right|thumb|200px|ģerbonis pēc 1686. gada]] | ||
| − | '''fon Butlari''' (''von Buttlar, Buttler'') arī '''Butleri''' - | + | [[Attēls:Graf_Buttlar_1651.png|right|thumb|200px|grāfi (1651.)]] |
| + | [[Attēls:Graf_Buttlar_1726.png|right|thumb|200px|grāfi (1726.)]] | ||
| + | baroni un grāfi '''fon Butlari''' (''von Buttlar, Buttler'') arī '''Butleri''' - sena vācu izcelsmes (no Hesenes zemes Cīgenbergas (''Ziegenberg'') nama) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1620. gadā ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | + | Starp nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Reformācija]]s veicinātājs un zemnieku izglītotājs Dītrihs fon Butlars (?-1537); [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s hercogu dienestā bijušais Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds fon Butlars, kurš bija [[Ketlers Gothards|hercoga Gotharda]] padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (''Kriegs Oberster''). BBartolds bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogam Frīdriham]] valdīt. Viņš krita kaujā 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas [[Pilskungs|pilskungu]] Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili; Lamiņu dzimtkungs Nikolauss fon Butlars (?-1710.), kurš 1707. gadā bija hercogistes [[landmaršals]], hercoga virspadomnieks un [[burggrāfs|oberburggrāfs]], [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeņa]] kavalieris. | |
| − | + | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: [[Rūmene]]s, [[Šlokenbeka]]s, Remtes, Zemītes, Sustas, Krustkalnu, Virgas, Plakaktu, Zantes, [[Blankenfelde]]s u.c. [[muiža]]s. | |
| − | [[Kategorija: | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| + | |||
| + | * Kurländisches Ritterbuch // Kurland und seine Ritterschaft, Pfaffenhofen / Ilm, 1971. – S. 434. | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 24. jūlijs, plkst. 08.36
baroni un grāfi fon Butlari (von Buttlar, Buttler) arī Butleri - sena vācu izcelsmes (no Hesenes zemes Cīgenbergas (Ziegenberg) nama) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1620. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Starp nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Reformācijas veicinātājs un zemnieku izglītotājs Dītrihs fon Butlars (?-1537); Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu dienestā bijušais Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds fon Butlars, kurš bija hercoga Gotharda padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (Kriegs Oberster). BBartolds bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam hercogam Frīdriham valdīt. Viņš krita kaujā 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas pilskungu Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili; Lamiņu dzimtkungs Nikolauss fon Butlars (?-1710.), kurš 1707. gadā bija hercogistes landmaršals, hercoga virspadomnieks un oberburggrāfs, Atzinības ordeņa kavalieris.
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: Rūmenes, Šlokenbekas, Remtes, Zemītes, Sustas, Krustkalnu, Virgas, Plakaktu, Zantes, Blankenfeldes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Kurländisches Ritterbuch // Kurland und seine Ritterschaft, Pfaffenhofen / Ilm, 1971. – S. 434.
