Atšķirības starp "Bunges" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Bunge_Wappen.png|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Bunge_Wappen.png|thumb|200px|]]
fon '''Bunges''' (vc. ''von Bunge'', kr. ''фон Бунге'') - muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Kurzemes bruņniecības matrikulā un Igaunijas bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1865. gadā. Zināmākie pārstāvji ir mediķis un pedagogs Kristofers fon Bunge (''Христофор Георгиевич фон Бунге'', 1781.-1861.), vēsturnieks un jurists, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojuma]] sastādītājs [[Bunge Fridrihs Georgs fon|Fridrihs Georgs fon Bunge]], zinātnieks un pedagogs Aleksandrs fon Bunge (''Александр Андреевич фон Бунге'', 1803.-1890.), ekonomists, Krievijas impērijas finanšu ministrs Nikolajs fon Bunge (''Nikolai Karl Paul von Bunge'', ''Николай Христианович фон Бунге'', 1881.–1886.).
+
fon '''Bunges''' (vc. ''von Bunge'', kr. ''фон Бунге'') - vācu izcelsmes (Holšteina) muižniecības dzimta Zviedrijā, Krievijas impērijas Kijevas guberņā un [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1865. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā un Igaunijas bruņniecības matrikulās.
 +
 
 +
Dzimtas aizsācējs ir Jakobs Bunge (''Jakob Bunge''), kurš ap 1500. gadu bija [[amtmanis]] Holšteinā. Viņa dēls Jakobs (''Jakob Jakobsson Bunge'') pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1710. gadā Bunges tika iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā, 1731. gadā Zviedrijas līnija saņēma [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, bet 1782. gadā kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. Krievijas līnijas aizsācējs ir farmaceits Georgs Fridrihs Bunge (''Georg Friedrich Bunge'', kr. ''Гeopг Фридрих Бунге'', 1722-1792), kurš 1751. gadā Kijevā saņēma licenci aptiekas atvēršanai. 1784. gadā viņš ar pēcnācējiem tika iecelti Krievijas impērijas dižciltīgo kārtā. Kā jau cēlušies no [[pilsonība]]s, fon Bunges tradicionāli izvēlējās nevis militāro, bet zinātnes vai administratīvo karjeru. 1865. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1884. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
 +
 
 +
Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: farmaceits, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis Fridrihs fon Bunge (''Friedrich Johann von Bunge'', kr. ''Фридрих фон Бунге'', 1760-1830); mediķis un pedagogs Kristofers fon Bunge (''Христофор Георгиевич фон Бунге'', 1781.-1861.), vēsturnieks un jurists, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojuma]] sastādītājs [[Bunge Fridrihs Georgs fon|Fridrihs Georgs fon Bunge]], biologs un pedagogs Aleksandrs fon Bunge (''Александр Андреевич фон Бунге'', 1803.-1890.), ekonomists, Krievijas impērijas finanšu ministrs Nikolajs fon Bunge (''Nikolai Karl Paul von Bunge'', ''Николай Христианович фон Бунге'', 1881.–1886.), u.c.
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Bunges (''Bungenhof'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Bunges (''Bungenhof'') u.c. [[muiža]]s.
  
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
+
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 

Pašreizējā versija, 2018. gada 20. februāris, plkst. 10.40

Bunge Wappen.png

fon Bunges (vc. von Bunge, kr. фон Бунге) - vācu izcelsmes (Holšteina) muižniecības dzimta Zviedrijā, Krievijas impērijas Kijevas guberņā un Baltijas guberņās. 1865. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā un Igaunijas bruņniecības matrikulās.

Dzimtas aizsācējs ir Jakobs Bunge (Jakob Bunge), kurš ap 1500. gadu bija amtmanis Holšteinā. Viņa dēls Jakobs (Jakob Jakobsson Bunge) pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1710. gadā Bunges tika iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā, 1731. gadā Zviedrijas līnija saņēma brīvkungu titulu, bet 1782. gadā kļuva par grāfiem. Krievijas līnijas aizsācējs ir farmaceits Georgs Fridrihs Bunge (Georg Friedrich Bunge, kr. Гeopг Фридрих Бунге, 1722-1792), kurš 1751. gadā Kijevā saņēma licenci aptiekas atvēršanai. 1784. gadā viņš ar pēcnācējiem tika iecelti Krievijas impērijas dižciltīgo kārtā. Kā jau cēlušies no pilsonības, fon Bunges tradicionāli izvēlējās nevis militāro, bet zinātnes vai administratīvo karjeru. 1865. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1884. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: farmaceits, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis Fridrihs fon Bunge (Friedrich Johann von Bunge, kr. Фридрих фон Бунге, 1760-1830); mediķis un pedagogs Kristofers fon Bunge (Христофор Георгиевич фон Бунге, 1781.-1861.), vēsturnieks un jurists, Baltijas Vietējo likumu kopojuma sastādītājs Fridrihs Georgs fon Bunge, biologs un pedagogs Aleksandrs fon Bunge (Александр Андреевич фон Бунге, 1803.-1890.), ekonomists, Krievijas impērijas finanšu ministrs Nikolajs fon Bunge (Nikolai Karl Paul von Bunge, Николай Христианович фон Бунге, 1881.–1886.), u.c.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Bunges (Bungenhof) u.c. muižas.