Atšķirības starp "Šrēderi" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | '''fon Šrēderi''' – vairākas savstarpēji neradniecīgas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimtas, atkarībā no konteksta: | |
| − | '''fon Šrēderi''' | ||
| − | 1797. gadā fon Šrēderi no Āķenes ('' | + | [[Attēls:Schroeder_Wappen.png|right|thumb|200px|von Schroeder]] |
| + | * '''fon Šrēderi''' (''von Schroeder'', kr. ''фон Шредер'') – tirgotāju un muižnieku dzimta Austrumprūsijā un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir kažokādu tirgotājs no Kēnigsbergas Heinrihs Šrēders (''Heinrich Schroeder'', ?-?). Tā mazmazdēls, [[kolēģijas asesors]] Fridrihs fon Šrēders (''Jochann Friedrich Schroeder'', 1728-1801) bija mantojis ievērojamu bagātību, kuru veiksmīgi pavairoja, bet 1793. gadā tika iecelts Sv. Romas impērijas [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā. | ||
| + | |||
| + | [[Attēls:Schroder_Wappen.png|right|thumb|200px|von Schröder]] | ||
| + | * '''fon Šrēderi''' (''von Schröder'', kr. ''фон Шредер'') – tirgotāju un muižnieku dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1783. gadā iecelti dižciltīgo kārtā. | ||
| + | |||
| + | 1620. gadā fon Šrēderi ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1797. gadā fon Šrēderi no Āķenes (''Schröder a. d. H. Aahaken''), bet 1848. gadā fon Šrēderi no Burtniekiem (''Schröder a. d. H. Burtneck u. Rammenhof'') ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. No ievērojamākajiem Šrēderiem Baltijā minami: Lībavas (mūsd. Liepāja) [[birģermeistars]] (no 1700) Matiass Šrēders (''Matias Schroeder'', ?-?); Nīderlandes konsuls Rīgā un [[Zilā gvarde|Zilās gvardes]] [[rotmistrs]] Heinrihs fon Šrēders (''Theodor Heinrich von Schröder'', 1757-1831). Kura persona no kuras dzimtas, vēl ir jāprecizē. | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šrēderu valdijumā bijušas Kokmuiža (''Kokenhof''), Burtnieku (''Burtneck''), Seķu (''Seckenhof''), Rūtes (''Rutenhof''), Liepas (''Lindenhoff''), Cālīšu (''Zahlithof''), Ēķina (''Heydeckenshof''), Zvārtes (''Swarten''), Briedes (''Wredenhof''), Dūres (''Dhurenhof''), Pučurgas (''Galandfeld''), Rozēnu (''Koddiachhof''), Alojas (''Allendorf''), Ungurpils (''Pürkeln Schloß''), Diždāmas (''Groß-Damen''), Codes (''Zohden''), Limšēnu (''Limschen''), Altenu (''Alton'') u.c. [[muiža]]s. Kurai dzimtai kādi īpašumi, vēl ir jāprecizē. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 20. februāris, plkst. 11.16
fon Šrēderi – vairākas savstarpēji neradniecīgas vācbaltiešu muižniecības dzimtas, atkarībā no konteksta:
- fon Šrēderi (von Schroeder, kr. фон Шредер) – tirgotāju un muižnieku dzimta Austrumprūsijā un tās vācbaltiešu atzars Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir kažokādu tirgotājs no Kēnigsbergas Heinrihs Šrēders (Heinrich Schroeder, ?-?). Tā mazmazdēls, kolēģijas asesors Fridrihs fon Šrēders (Jochann Friedrich Schroeder, 1728-1801) bija mantojis ievērojamu bagātību, kuru veiksmīgi pavairoja, bet 1793. gadā tika iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā.
- fon Šrēderi (von Schröder, kr. фон Шредер) – tirgotāju un muižnieku dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1783. gadā iecelti dižciltīgo kārtā.
1620. gadā fon Šrēderi ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1797. gadā fon Šrēderi no Āķenes (Schröder a. d. H. Aahaken), bet 1848. gadā fon Šrēderi no Burtniekiem (Schröder a. d. H. Burtneck u. Rammenhof) ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem Šrēderiem Baltijā minami: Lībavas (mūsd. Liepāja) birģermeistars (no 1700) Matiass Šrēders (Matias Schroeder, ?-?); Nīderlandes konsuls Rīgā un Zilās gvardes rotmistrs Heinrihs fon Šrēders (Theodor Heinrich von Schröder, 1757-1831). Kura persona no kuras dzimtas, vēl ir jāprecizē.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šrēderu valdijumā bijušas Kokmuiža (Kokenhof), Burtnieku (Burtneck), Seķu (Seckenhof), Rūtes (Rutenhof), Liepas (Lindenhoff), Cālīšu (Zahlithof), Ēķina (Heydeckenshof), Zvārtes (Swarten), Briedes (Wredenhof), Dūres (Dhurenhof), Pučurgas (Galandfeld), Rozēnu (Koddiachhof), Alojas (Allendorf), Ungurpils (Pürkeln Schloß), Diždāmas (Groß-Damen), Codes (Zohden), Limšēnu (Limschen), Altenu (Alton) u.c. muižas. Kurai dzimtai kādi īpašumi, vēl ir jāprecizē.
