Atšķirības starp "Holštinhauzeni-Holšteni" versijām
No ''Vēsture''
m (Buks Artis pārvietoja lapu Holštinhauzeni uz Holštinhauzeni-Holšteni) |
m |
||
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | [[Attēls: Holstinhausen_genannt_Holsten_Wappen.png |right|thumb| | + | [[Attēls: Holstinhausen_genannt_Holsten_Wappen.png |right|thumb|250px|]] |
− | Baroni fon '''Holštinhauzeni, saukti Holšteni''' (vc. ''von Holstinhausen genannt Holsten'', kr. ''фон Гольстингаузен-Гольстен'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. | + | Baroni fon '''Holštinhauzeni, saukti Holšteni''' (vc. ''von Holstinhausen genannt Holsten'', kr. ''фон Гольстингаузен-Гольстен'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Pašreizējā versija, 2018. gada 6. marts, plkst. 14.24
Baroni fon Holštinhauzeni, saukti Holšteni (vc. von Holstinhausen genannt Holsten, kr. фон Гольстингаузен-Гольстен) - vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz baronu titulu.
Literatūra par šo tēmu
- Gajl T. Polish Armorial Middle Ages to 20th Century. - L&L,: Gdańsk, 2007. ISBN 978-83-60597-10-1
- Русский биографический словарь: В 25 т. / под наблюдением А. А. Половцова. 1896—1918.