Atšķirības starp "Juaņu dinastija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
17. rindiņa: 17. rindiņa:
 
| Šidzu <br />(世祖 - Shìzǔ)
 
| Šidzu <br />(世祖 - Shìzǔ)
 
| [[Kubilajs]]
 
| [[Kubilajs]]
| bordžigins Kubilajs <br />(孛兒只斤忽必烈)<br />(Bèi'érzhījīn Hūbìliè)
+
| Bordžigins Kubilajs <br />(孛兒只斤忽必烈)<br />(Bèi'érzhījīn Hūbìliè)
 
| 1260.-1294.
 
| 1260.-1294.
 
| align="left" |
 
| align="left" |
68. rindiņa: 68. rindiņa:
 
|- align="center"
 
|- align="center"
 
| ''nav zināms'' (1)<br />pēcnāves vārds<br />Tjaņšuņ Di <br />(天順帝 - Tiānshùn Dì) (2)
 
| ''nav zināms'' (1)<br />pēcnāves vārds<br />Tjaņšuņ Di <br />(天順帝 - Tiānshùn Dì) (2)
| Arig Buga-hans
+
| Ariga [[beks]]
| Bordžigins Arig-Buga <br />(孛兒只斤阿速吉八) <br />(Bèi'érzhījīn Āsùjíbā)
+
| Bordžigins Arig-beks <br />(孛兒只斤阿速吉八) <br />(Bèi'érzhījīn Āsùjíbā)
 
| 1328.
 
| 1328.
 
| align="left" |
 
| align="left" |

Versija, kas saglabāta 2018. gada 28. jūlijs, plkst. 11.42

Juaņu dinastija (元朝 - Yuan cháo; an. Yuan dynasty, vc. Yuan-Dynastie, kr. династия Юань) - mongoļu izcelsmes imperatoru dinastija, kura izveidoja Mongoļu impēriju un valdīja Senajā Ķīnā no 1271. līdz 1368. gadam.


imperatori
tempļa vārds (廟號 miàohào) hana vārds vārds (姓名 - xìngmíng) valdīšanas
laiks
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks
Mongoļu dzimtas nosaukumu "Bordžigini" lieto reti. Avotos visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Juaņ) + tempļa vārds vai pēcnāves vārds.
Savukārt vēstures literatūrā visbiežāk lieto mongoļu hana vārdu.
Šidzu
(世祖 - Shìzǔ)
Kubilajs Bordžigins Kubilajs
(孛兒只斤忽必烈)
(Bèi'érzhījīn Hūbìliè)
1260.-1294.
  • Džuntun (中統 - Zhōngtǒng) 1260.-1264.
  • Džijuaņ (至元 - Zhìyuán) 1264.-1294.
Čendzun
成宗 Chéngzōng
Oldžaitu-hans Bordžigins Temurs
(孛兒只斤鐵木耳)
(Bèi'érzhījīn Tiěmù'ěr)
1294.-1307.
  • Juaņdžeņ (元貞 - Yuánzhēn) 1295.-1297.
  • Dade (大德 - Dàdé) 1297.-1307.
Vudzun
(武宗 - Wǔzōng)
Gjuluk-han Bordžigins Kaišans
(孛兒只斤海山)
(Bèi'érzhījīn Hǎishān)
1308.-1311.
  • Džida (至大 - Zhìdà) 1308.-1311.
Žeņdzun
(仁宗 - Rénzōng)
Bujantu-hans Bordžigins Ajurbaribadra
(孛兒只斤愛育黎拔力八達)
(Bèi'érzhījīn Àiyùlíbálìbādá)
1311.-1320.
  • Huancjin (皇慶 - Huángqìng) 1312.-1313.
  • Jaņju (延祐 - Yányòu) 1314.-1320.
Jindzun
(英宗 - Yīngzōng)
Sudhipala-gegens Bordžigins Sudhipala
(孛兒只斤碩德八剌)
(Bèi'érzhījīn Shuòdébālá)
1321.-1323.
  • Džindži (至治 - Zhìzhì) 1321.-1323.
Dzjiņdzun
(晉宗 - Jìnzōng) (1)
pēcnāves vārds
Taidin Di
(泰定帝 - Tàidìng Dì) (2)
Temur-hans Bordžigins Jesens Timurs
(孛兒只斤也孫鐵木兒)
(Bèi'érzhījīn Yěsūntiěmùér)
1323.-1328].
  • Taidin (泰定 - Tàidìng) 1321.-1328.
  • Džihe (致和 - Zhìhé) 1328.
nav zināms (1)
pēcnāves vārds
Tjaņšuņ Di
(天順帝 - Tiānshùn Dì) (2)
Ariga beks Bordžigins Arig-beks
(孛兒只斤阿速吉八)
(Bèi'érzhījīn Āsùjíbā)
1328.
  • Tjaņšuņ (天順 - Tiānshùn) 1328.
Veņdzun
文宗 Wénzōng
Temur-hans Bordžigins Tog-Temurs
(孛兒只斤圖鐵木兒)
(Bèi'érzhījīn Tútiěmùér)
1328.-1329.
un 1329.-1332.
  • Tjaņli (天曆 - Tiānlì) 1328.-1330.
  • Džišuņ (至順 - Zhìshùn) 1330.-1332.
Mindzun
(明宗 - Míngzōng)
Kutugtu-hans Bordžigins Kušars
(孛兒只斤和世剌)
(Bèi'érzhījīn Héshìlà)
1329. nav zināms
Niņdzun
(寧宗 - Níngzōng)
Jindžinbal-hans Bordžigins Jindžinbals
(孛兒只斤懿璘質班)
(Bèi'érzhījīn Yìlínzhìbān)
1332.
  • Džišuņ (至順 - Zhìshùn) 1332.
Huidzun
(惠宗 - Huìzōng) (1)
pēcnāves vārds
Šuņdi
(順帝 - Shùndì)
Temur-hans Bordžigins Togon-Temurs
(孛兒只斤妥懽鐵木兒)
(Bèi'érzhījīn Tuǒhuān Tiěmùér)
1333.-1370.
  • Džišuņ (至順 - Zhìshùn) 1333.
  • Juaņtun (元統 - Yuántǒng) 1333.-1335.
  • Džijuaņ (至元 - Zhìyuán) 1335.-1340.
  • Džidžen (至正 - Zhìzhèng) 1341.-1368.
  • ~Džijuaņ (至元 - Zhìyuán) 1368.-1370.
(1) Vēsturiski visbiežāk izmantotā forma tikai šiem imperatoriem: Juaņ + pēcnāves vārds, piemēram, 元泰定帝 - Juaņ Taidin Di.

(2) Tas nav īstais pēcnāves vārds, bet gan izveidots vēlāk, atvasinot no valdīšanas devīzes.

Literatūra par šo tēmu

  • Yuan Thought: Chinese Thought and Religion Under the Mongols. / Chan, Hok-lam; de Bary, W.T., eds. - Columbia University Press: New York, 1982. ISBN 978-0-231-05324-2
  • Langlois, John D. China Under Mongol Rules. - Princeton University Press: Princeton, 1981. ISBN 978-0-691-10110-1
  • Birge Bettine. Women, property, and Confucian reaction in Sung and Yuan China (960-1368). Cambridge Studies in Chinese History, Literature, and Institutions. - Cambridge University Press: Cambridge / New York, 2002
  • Johnson Dale R. A glossary of words and phrases in the oral performing and dramatic literatures of the Jin, Yuan, and Ming. // Michigan Monographs in Chinese Studies, No. 89. - Center for Chinese Studies: Ann Arbor, 2001

  • Россаби М. Золотой век империи монголов = Khubilai Khan: his life and times / Пер. с англ. С. В. Иванова. - Евразия: СПб., 2009. = 479, [1] с. ISBN 978-5-8071-0335-2

Resursi internetā par šo tēmu