Atšķirības starp "Kroņa muiža" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kroņa muiža''' (vc. '' | + | '''Kroņa muiža''' jeb '''valsts muiža''' (vc. ''Krongut, Königsgut'', pl. ''królewszczyzna'', kr. ''казенное имение'') - monarha [[Domēne|domēnē]] ietilpstoša [[muiža]] Eiropā viduslaikos. |
| − | Latvijas teritorijā ''kroņa muižas'' izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], Rīgas [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] un [[Livonija]]s [[Bīskaps|bīskapu]] muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. [[muižu redukcija]]), bet teritoriju pievienojot [[Krievijas impērija]]i - tās imperatoru tiešā valdījumā. | + | Latvijas teritorijā ''kroņa muižas'' izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], Rīgas [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] un [[Livonija]]s [[Bīskaps|bīskapu]] muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. [[muižu redukcija]]), bet teritoriju pievienojot [[Krievijas impērija]]i - tās imperatoru tiešā valdījumā. Kroņa muižas tika iedalītas 2 grupās: |
| + | * kroņa nomas muižās, kas atradās tiešā kroņa [[kamerālvalde]]s (pēc 1841. gada - [[domēņu valde]]s) pārvaldībā, un bieži tika iznomātas | ||
| + | * dienesta muižās ([[Vidme|vidmēs]]). | ||
| − | + | Lielāko daļu ''kroņa muižu'' likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 ''kroņa muiža'', kuras [[Latvijas Agrārreforma]]s laikā ieskaitīja valsts zemes fondā. | |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | Skat. arī: [[lēņa muiža]] |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp. | ||
| + | * Strods H. Kurzemes kroņa zemes un zemnieki 1795-1861. - Zinātne: Rīga, 1987. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 12. oktobris, plkst. 15.58
Kroņa muiža jeb valsts muiža (vc. Krongut, Königsgut, pl. królewszczyzna, kr. казенное имение) - monarha domēnē ietilpstoša muiža Eiropā viduslaikos.
Latvijas teritorijā kroņa muižas izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Livonijas bīskapu muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. muižu redukcija), bet teritoriju pievienojot Krievijas impērijai - tās imperatoru tiešā valdījumā. Kroņa muižas tika iedalītas 2 grupās:
- kroņa nomas muižās, kas atradās tiešā kroņa kamerālvaldes (pēc 1841. gada - domēņu valdes) pārvaldībā, un bieži tika iznomātas
- dienesta muižās (vidmēs).
Lielāko daļu kroņa muižu likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 kroņa muiža, kuras Latvijas Agrārreformas laikā ieskaitīja valsts zemes fondā.
Skat. arī: lēņa muiža
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
- Strods H. Kurzemes kroņa zemes un zemnieki 1795-1861. - Zinātne: Rīga, 1987.
