Atšķirības starp "Laudoni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
 
(12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Laudon_Wappen.png|thumb|300px|fon Laudonu ģerbonis]]
+
[[Attēls:Laudon_Wappen.png|thumb|200px|fon Laudonu ģerbonis]]
fon '''Laudoni''' (''von Laudon, Loudon, Laudohn'', kr. ''фон Лаудон'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]].
+
[[Attēls:Laudon_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baronu Laudonu ģerbonis]]
 +
fon '''Laudoni''' (''von Laudon, Loudon, Laudohn'', kr. ''фон Лаудон''), literatūrā arī '''Ļaudoni''' skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Austrijā.
  
Pirmie Laudoni apmetās Livonijā XIV gs. kā Rīgas arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. 1432. gadā avotos parādās Otto von Laudons (''Otto von Laudon''), kurš saņēmis no arhibīskapa Heninga apstiprinājumu no tēva mantotajam [[Lēnis|lēnim]], ko dzimtas vārdā sāka dēvēt par Ļaudonu (''Laudohn, Lawdon, Loudon, Lowdoen''). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1759. gadā Gideons fon Laudons, tā brālis Reinholds Johans fon Laudons, kā arī brālēni Karls Gideons un Otto Johans fon Laudoni tika iecelti par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1854 gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: viens no dižākajiem karavadoņiem, Austrijas feldmaršals Gideons Ernsts fon Laudons (''Gideon Ernst, Freiherr von Laudon'', 1717-1790); dabaszinātnieks un viens no ornitoloģijas pamatlicējiem barons Haralds fon Ļaudons (''Harald, Freiherr von Laudon'', kr. ''Гаральд фон Лоудон'', 1876-1959).
+
Pirmie Laudoni apmetās Livonijā XIV gs. kā Rīgas arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. 1432. gadā avotos parādās Otto von Laudons (''Otto von Laudon''), kurš saņēmis no arhibīskapa Heninga apstiprinājumu no tēva mantotajam [[Lēnis|lēnim]] (''Laudohn, Lawdon, Loudon, Lowdoen'' - jaunākajos laikos latviskotu par Ļaudonu). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1759. gadā Gideons fon Laudons, tā brālis Reinholds Johans fon Laudons, kā arī brālēni Karls Gideons un Otto Johans fon Laudoni tika iecelti par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1854 gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: viens no dižākajiem karavadoņiem, Austrijas feldmaršals Gideons Ernsts fon Laudons (''Gideon Ernst, Freiherr von Laudon'', 1717-1790); Austrijas feldmaršalleitnants Johans fon Laudons (''Feldmarschallleutnant Johann Ludwig Alexius, Freiherr von Laudon'', 1762-1822); dabaszinātnieks un viens no ornitoloģijas pamatlicējiem barons Haralds fon Laudons (''Harald, Freiherr von Laudon'', kr. ''Гаральд фон Лоудон'', 1876-1959).
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dzērbenes (''Serben''), Toces (''Tootzen''), Baložu (''Bonaventura'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dzērbenes (''Serben''), Toces (''Tootzen''), Baložu (''Bonaventura'') u.c. [[muiža]]s.
8. rindiņa: 9. rindiņa:
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.putni.lv/pdf/Matrozis_2016a.pdf Ruslans Matrozis. Putnu dullais Lizdēnu barons Loudons. // Vides vēstis. 02.2016.]
 +
----
 +
* [http://www.napoleon-online.de/AU_Generale/html/laudon.html Feldmarschall-Leutnant Freiherr von Laudon - napoleon-online.de]
 +
* [http://www.wilnitsky.com/scripts/redgallery1.dll/details?No=28022 Johann Baptist Lampi I (1751-1830) "Field-Marshal von Laudon", important miniature on ivory!!, ca.1785]
 +
----
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/133767/Лаудон Лаудон - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/133767/Лаудон Лаудон - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://www.ornitofaunistika.com/pdf/Matrozis_2013b.pdf Матрозис P. Орнитологическая деятельность и судьба лифляндского барона Гаральда фон Лоудона (1876-1959). // Русский орнитологический журнал 2013, Том 22, Экспресс-выпуск 855: 621-642] ISSN 0869-4362
 
* [http://www.ornitofaunistika.com/pdf/Matrozis_2013b.pdf Матрозис P. Орнитологическая деятельность и судьба лифляндского барона Гаральда фон Лоудона (1876-1959). // Русский орнитологический журнал 2013, Том 22, Экспресс-выпуск 855: 621-642] ISSN 0869-4362
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 7. novembris, plkst. 06.42

fon Laudonu ģerbonis
baronu Laudonu ģerbonis

fon Laudoni (von Laudon, Loudon, Laudohn, kr. фон Лаудон), literatūrā arī Ļaudoni – skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Austrijā.

Pirmie Laudoni apmetās Livonijā XIV gs. kā Rīgas arhibīskapa vasaļi. 1432. gadā avotos parādās Otto von Laudons (Otto von Laudon), kurš saņēmis no arhibīskapa Heninga apstiprinājumu no tēva mantotajam lēnim (Laudohn, Lawdon, Loudon, Lowdoen - jaunākajos laikos latviskotu par Ļaudonu). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1759. gadā Gideons fon Laudons, tā brālis Reinholds Johans fon Laudons, kā arī brālēni Karls Gideons un Otto Johans fon Laudoni tika iecelti par Sv. Romas impērijas baroniem. 1854 gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: viens no dižākajiem karavadoņiem, Austrijas feldmaršals Gideons Ernsts fon Laudons (Gideon Ernst, Freiherr von Laudon, 1717-1790); Austrijas feldmaršalleitnants Johans fon Laudons (Feldmarschallleutnant Johann Ludwig Alexius, Freiherr von Laudon, 1762-1822); dabaszinātnieks un viens no ornitoloģijas pamatlicējiem barons Haralds fon Laudons (Harald, Freiherr von Laudon, kr. Гаральд фон Лоудон, 1876-1959).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dzērbenes (Serben), Toces (Tootzen), Baložu (Bonaventura) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu