Atšķirības starp "Mantāgs" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mantāgs''' (no lejasvc. ''mantag'' < ''man'' - "[[lēņa vīrs]] + ''tag'' - "[sapulces] diena"; vc. ''Manntag''; kr. ''мантаг'') - zemes [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce viduslaikos | + | '''Mantāgs''' (no lejasvc. ''mantag'' < ''man'' - "[[lēņa vīrs]] + ''tag'' - "[sapulces] diena"; vc. ''Mannetag, Mannstag''; vcb. ''Manntag''; kr. ''мантаг'') - zemes [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce viduslaikos Livonijas zemēs. Pamatā darbojās kā konkrētās zemes kunga padomdevēja institūcija un [[Lēņa tiesa|vasaļu tiesa]]: tiesnesis kopā ar vasaļu piesēdētājiem iztiesāja vasaļu civillietas un krimināllietas, iecēla piesēdētājus. |
| + | |||
| + | Bieži izskatīja bruņinieku privātsūdzības, kas tika iesniegtas apelācijas kārtībā zemāko tiesu spriedumiem. Te arī kā pirmajā instancē sprieda svarīgākās muižnieku strīdu lietas. Mantāgu [[recesi]] kalpo kā vērtīgs vēstures avots. [[Livonija]]s zemēs ''mantāgos'' apsprieda svarīgākos politiskos un saimnieciskos jautājumus (izņemot [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]], kur nebija ietekmīgu vasaļu). Pēc [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] likvidācijas un augstāko zemes kungu maiņas 1561. gadā, ''mantāgus'' vairs nesasauca, bet plašākā mērogā to funkcijas pildīja [[Lantāgs|landtāgi]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 3. aprīlis, plkst. 08.38
Mantāgs (no lejasvc. mantag < man - "lēņa vīrs + tag - "[sapulces] diena"; vc. Mannetag, Mannstag; vcb. Manntag; kr. мантаг) - zemes sizerena un tā vasaļu sapulce viduslaikos Livonijas zemēs. Pamatā darbojās kā konkrētās zemes kunga padomdevēja institūcija un vasaļu tiesa: tiesnesis kopā ar vasaļu piesēdētājiem iztiesāja vasaļu civillietas un krimināllietas, iecēla piesēdētājus.
Bieži izskatīja bruņinieku privātsūdzības, kas tika iesniegtas apelācijas kārtībā zemāko tiesu spriedumiem. Te arī kā pirmajā instancē sprieda svarīgākās muižnieku strīdu lietas. Mantāgu recesi kalpo kā vērtīgs vēstures avots. Livonijas zemēs mantāgos apsprieda svarīgākos politiskos un saimnieciskos jautājumus (izņemot Kurzemes bīskapiju, kur nebija ietekmīgu vasaļu). Pēc Ordeņa likvidācijas un augstāko zemes kungu maiņas 1561. gadā, mantāgus vairs nesasauca, bet plašākā mērogā to funkcijas pildīja landtāgi.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 145. lpp.
- Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
