Atšķirības starp "Pagasts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pagasts''' (vāc. ''Gemeinde'', kr. ''волость'') - atkarībā no konteksta: | '''Pagasts''' (vāc. ''Gemeinde'', kr. ''волость'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Administratīvi teritoriāla un pašpārvaldes pamatvienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem: iedzīvotāju | + | * '''1.''' Pagasts (lat. ''pagus'') - sīkākā administratīvā vienība [[Senā Roma|Romas impērijā]]. |
| − | * ''' | + | * '''2.''' Administratīvi teritoriāla un pašpārvaldes pamatvienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem: lauku iedzīvotāju kopiena ar savu teritoriju, vēlētu pašpārvaldi un tiesu. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā ''pagastu'' dēvēja par [[Vaka|vaku]]. Vienā pagastā varēja ietilpt viens vai vairāki ciemi un ciemati (bet ne [[muiža]]s). |
| − | * ''' | + | ** Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē 1817. gadā izveidotos pagastus tikai nosaukums vienoja ar viduslaiku pagastiem - tagad pagasti bija vien teritoriāli administratīvas vienības. 1922. gadā ''pagasta sapulci'' likvidēja, bet ''izpildkomiteju'' pārdēvēja par ''valdi''. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā ([[LPSR]]) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja. |
| − | * ''' | + | * '''3.''' mazākā administratīvi teritoriālā vienība [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]], vēlāk [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], kas veidojās XII-XIII gs. no lauku kopienas. XVII gs. pagasti jau bija zaudējuši savu nozīmi, taču XVIII gs. tika atjaunots dalījums ''pagastos'', teritoriālās reformas ietvaros (izveidota [[pagasta valde]], bet 1837. g. - [[pagasta sapulce]]). 1861. gada brīvlaišanas likums noteica, ka ''pagastā'' apvieno 300-2000 reģistrētu vīriešu "dvēseļu". Ar 19.02.1866. ''Baltijas guberņu pagastu likumu'' pagasts (arī [[pagasta lāde]], [[pagasta magazīna]], [[pagasta policija]]) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam ([[Iskolata republika]], [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]]) pagastu pārvaldīja [[pagasta sapulce]], kas ievēlēja [[Pagasta padome|pagasta padomi]] un un [[pagasta izpildkomiteja|pagasta izpildkomiteju]], kuru darbu vadīja [[pagasta vecākais]]. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. ''Pagastus'' likvidēja [[PSRS]] 1923.-1929. g. teritoriāli administratīvo reformu laikā. |
| + | * '''4.''' Nodoklis, feodāla [[rente]], feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, ko zemnieki jeb pagasta devēji vairākas (2-4) reizes gadā maksāja savam kungam. | ||
| + | * '''5.''' Kopienas centrs senkrievu zemēs X gs. (kr. ''погост''), kā arī pagaidu apmetne ārpus apdzīvotām vietām, kur norisa tirdzniecība. Laika gaitā ''pagasts'' kļuva par administratīvi teritoriālu vienību, kas sastāvēja no vairākām apdzīvotām vietām un centra kā nodokļu iekasēšanas vietas. XV-XVI gs. par ''pagastiem'' dēvēja nelielas apdzīvotas vietas ar baznīcu un kapsētu. XIX -XX gs.s. šādi apzīmēja baznīcas draudzi, ceļa gabalu, kapsētu. | ||
Skat. arī [[Mācītāja pagasts]], [[pagastnieks]] | Skat. arī [[Mācītāja pagasts]], [[pagastnieks]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 10. aprīlis, plkst. 08.24
Pagasts (vāc. Gemeinde, kr. волость) - atkarībā no konteksta:
- 1. Pagasts (lat. pagus) - sīkākā administratīvā vienība Romas impērijā.
- 2. Administratīvi teritoriāla un pašpārvaldes pamatvienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem: lauku iedzīvotāju kopiena ar savu teritoriju, vēlētu pašpārvaldi un tiesu. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā pagastu dēvēja par vaku. Vienā pagastā varēja ietilpt viens vai vairāki ciemi un ciemati (bet ne muižas).
- Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē 1817. gadā izveidotos pagastus tikai nosaukums vienoja ar viduslaiku pagastiem - tagad pagasti bija vien teritoriāli administratīvas vienības. 1922. gadā pagasta sapulci likvidēja, bet izpildkomiteju pārdēvēja par valdi. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā (LPSR) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja.
- 3. mazākā administratīvi teritoriālā vienība Krievijas caristē, vēlāk Krievijas impērijā, kas veidojās XII-XIII gs. no lauku kopienas. XVII gs. pagasti jau bija zaudējuši savu nozīmi, taču XVIII gs. tika atjaunots dalījums pagastos, teritoriālās reformas ietvaros (izveidota pagasta valde, bet 1837. g. - pagasta sapulce). 1861. gada brīvlaišanas likums noteica, ka pagastā apvieno 300-2000 reģistrētu vīriešu "dvēseļu". Ar 19.02.1866. Baltijas guberņu pagastu likumu pagasts (arī pagasta lāde, pagasta magazīna, pagasta policija) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam (Iskolata republika, LSPR) pagastu pārvaldīja pagasta sapulce, kas ievēlēja pagasta padomi un un pagasta izpildkomiteju, kuru darbu vadīja pagasta vecākais. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. Pagastus likvidēja PSRS 1923.-1929. g. teritoriāli administratīvo reformu laikā.
- 4. Nodoklis, feodāla rente, feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, ko zemnieki jeb pagasta devēji vairākas (2-4) reizes gadā maksāja savam kungam.
- 5. Kopienas centrs senkrievu zemēs X gs. (kr. погост), kā arī pagaidu apmetne ārpus apdzīvotām vietām, kur norisa tirdzniecība. Laika gaitā pagasts kļuva par administratīvi teritoriālu vienību, kas sastāvēja no vairākām apdzīvotām vietām un centra kā nodokļu iekasēšanas vietas. XV-XVI gs. par pagastiem dēvēja nelielas apdzīvotas vietas ar baznīcu un kapsētu. XIX -XX gs.s. šādi apzīmēja baznīcas draudzi, ceļa gabalu, kapsētu.
Skat. arī Mācītāja pagasts, pagastnieks
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 66., 73. lpp.
- Jēkabsons Ē. Demenes pagasta vēsture: izpētes iespējas, prioritātes un nozīme. // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 2003., Nr. 3.–4., 47.–52. lpp.
