Atšķirības starp "Aristokrātija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Aristokrātija''' (gr. ''aristokratia''; no '' ἀριστεύς - aristos'', "labākais" + ''kratos - κράτος'', "vara") - atkarībā no konteksta: | '''Aristokrātija''' (gr. ''aristokratia''; no '' ἀριστεύς - aristos'', "labākais" + ''kratos - κράτος'', "vara") - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' sabiedrības augstākais | + | * '''1.''' sabiedrības augstākais slānis, elite - veidojusies jau aizvēstures periodā no [[dzimta|dzimtu]], [[Klans|klanu]], [[Cilts|cilšu]] vecākajiem, varoņiem un [[Karadraudze|karadraudžu]] vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības [[šķira|šķirām]] un [[kārta|kārtām]]. Piederību ''aristokrātijai'' un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas [[tituls]]. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas ''aristokrātijā''. Jaunajos un jaunākajos laikos iecelšana ''aristokrāta'' kārtā lielāko tiesu notika par izciliem nopelniem [[valsts]] un [[Monarhs|monarha]] labā, vai (deģeneratīvā formā) nopērkot titulu. Latviešu literatūrā tradicionāli pārklājas ar jēdzienu [[muižniecība]]. Jaunākajos laikos aristokrātoija vairumā zemju ir zaudējusi politisko varu un mantisko dominanci, taču t.s. "vecās Eiropas" zemēs saglabājusies kā savdabīga slēgta subkultūra ar savu, gadsimtos veidojušos uzvedības, ētikas un morāles normu stereotipu bagāžu, kā arī augsto izglītotības līmeni. |
* '''2.''' Valsts pārvaldes forma, kurā vara ir aristokrātijas kārtas rokās. | * '''2.''' Valsts pārvaldes forma, kurā vara ir aristokrātijas kārtas rokās. | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 22. maijs, plkst. 10.08
Aristokrātija (gr. aristokratia; no ἀριστεύς - aristos, "labākais" + kratos - κράτος, "vara") - atkarībā no konteksta:
- 1. sabiedrības augstākais slānis, elite - veidojusies jau aizvēstures periodā no dzimtu, klanu, cilšu vecākajiem, varoņiem un karadraudžu vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības šķirām un kārtām. Piederību aristokrātijai un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas tituls. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas aristokrātijā. Jaunajos un jaunākajos laikos iecelšana aristokrāta kārtā lielāko tiesu notika par izciliem nopelniem valsts un monarha labā, vai (deģeneratīvā formā) nopērkot titulu. Latviešu literatūrā tradicionāli pārklājas ar jēdzienu muižniecība. Jaunākajos laikos aristokrātoija vairumā zemju ir zaudējusi politisko varu un mantisko dominanci, taču t.s. "vecās Eiropas" zemēs saglabājusies kā savdabīga slēgta subkultūra ar savu, gadsimtos veidojušos uzvedības, ētikas un morāles normu stereotipu bagāžu, kā arī augsto izglītotības līmeni.
- 2. Valsts pārvaldes forma, kurā vara ir aristokrātijas kārtas rokās.
Skat. arī nobiļi, dižciltība
Literatūrapar šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 12., 37. lpp.
- Марк Блок. Знать. / Блок М. Феодальное общество. Москва, 2003, с. 277-332
- Bush, Michael L. The English Aristocracy: a Comparative Synthesis. - Manchester University Press, 1984
- Bush, Michael L. Noble Privilege. / The European Nobility. - Manchester University Press, 1983
- Cannadine, David. The Decline and Fall of the British Aristocracy. - Yale University Press, 1990
- Wasson, Ellis. Aristocracy and the Modern World. - Palgrave Macmillan, 2006
- Winchester, Simon. Their Noble Lordships: Class and Power in Modern Britain. - Faber & Faber, 1981
- Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017 - 1120 с.
- Идеал воспитания дворянства в Европе XVII–XIX века. / Под ред. В.С. Ржеуцкого, И. Федюкина и В. Береловича. - Новое Литературное Обозрение: Москва, 2018. 496 с. ISBN 978-5-4448-0780-4
- Ливен Доминик. Аристократия в Европе. 1815-1914 гг. - Академический проект: СПб., 2000
