Atšķirības starp "Piltenes apgabals" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Piltenes apgabals''' jeb '''Piltenes apriņķis''' (lat. ''Districtus Piltensis'', vāc. '' | + | '''Piltenes apgabals''' jeb '''Piltenes apriņķis''' (lat. ''Districtus Piltensis'', vāc. ''Distrikt Pilten, Kreis Pilten, Stift Pilten'') - agrākā [[Kurzemes bīskapija]]s teritorija, ko [[Žečpospoļita]]s karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada [[Kronborgas miera līgums (1585.)|Kronborgas līgumu]] no [[Dānijas karaliste]]s pēc t.s. [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]]. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija Piltenes ordināciju (''Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi''), šī teritorija tika padarīta par tiešu [[Karalis|karaļa]] valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā [[apriņķis]] ar vēlētas [[landrātu kolēģija]]s realizētu pašpārvaldi (plašā autonomija ļāvusi literatūrā to bieži dēvēt par "muižnieku republiku"). Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (''Roßdienst'') vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu [[šļahta]]s politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes [[Seims|seima]] sēdēs. |
| − | 1656. gadā | + | Kad hercogs un Kurzemes bīskaps Magnuss 1583. gada 18. martā Piltenē mira, viņa pavalstnieki Johana fon Bēra vadībā lūdza Dānijas karali pieņemt viņus par Dānijas pavalstniekiem. Dānijas karalis tam piekrita, un bīskapijas muižnieki atteicās no Polijas pavalstniecības. Piltenes bīskapijā iebruka kardināla Georga Radzivila sūtītais poļu pulkvedis Oborskis. Karš beidzās 1585. gadā, kad Dānijas karalis Piltenes apgabalu par 30000 dālderiem ieķīlāja Prūsijas hercogam. 1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrija. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkabam]] par 50 000 [[Guldenis|guldeņu]] (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja [[Olivas miera līgums]]), un apgabals tika pievienots [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i. Hercogs [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridrihs Kazimirs]] 1685. gadā piekāpās Piltenes apgabala muižniecībai, noslēdzot ar Piltenes apgabalu [[Ūnija|ūnijas]] līgumu, taču 1717. gadā Žečpospoļitas karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] austrumos, tika pievienots [[Krievijas impērija]]i, bet 1817. gadā iekļauts [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. |
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp. | ||
* Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp. | * Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=123172&db_id=2 Piltenes landrātu kolēģija - LVVA fonda kartiņa] | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=123172&db_id=2 Piltenes landrātu kolēģija - LVVA fonda kartiņa] | ||
| + | * [http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-51/ct-menu-item-76 Piltenes vēsture - ventspilsnovads.lv] | ||
[[Kategorija:Valstu provinces]] | [[Kategorija:Valstu provinces]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 28. jūlijs, plkst. 12.25
Piltenes apgabals jeb Piltenes apriņķis (lat. Districtus Piltensis, vāc. Distrikt Pilten, Kreis Pilten, Stift Pilten) - agrākā Kurzemes bīskapijas teritorija, ko Žečpospoļitas karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada Kronborgas līgumu no Dānijas karalistes pēc t.s. Piltenes mantojuma kara. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija Piltenes ordināciju (Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi), šī teritorija tika padarīta par tiešu karaļa valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā apriņķis ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pašpārvaldi (plašā autonomija ļāvusi literatūrā to bieži dēvēt par "muižnieku republiku"). Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (Roßdienst) vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu šļahtas politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes seima sēdēs.
Kad hercogs un Kurzemes bīskaps Magnuss 1583. gada 18. martā Piltenē mira, viņa pavalstnieki Johana fon Bēra vadībā lūdza Dānijas karali pieņemt viņus par Dānijas pavalstniekiem. Dānijas karalis tam piekrita, un bīskapijas muižnieki atteicās no Polijas pavalstniecības. Piltenes bīskapijā iebruka kardināla Georga Radzivila sūtītais poļu pulkvedis Oborskis. Karš beidzās 1585. gadā, kad Dānijas karalis Piltenes apgabalu par 30000 dālderiem ieķīlāja Prūsijas hercogam. 1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrija. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam Jēkabam par 50 000 guldeņu (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja Olivas miera līgums), un apgabals tika pievienots Kurzemes un Zemgales hercogistei. Hercogs Fridrihs Kazimirs 1685. gadā piekāpās Piltenes apgabala muižniecībai, noslēdzot ar Piltenes apgabalu ūnijas līgumu, taču 1717. gadā Žečpospoļitas karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un vasaļvalstīm austrumos, tika pievienots Krievijas impērijai, bet 1817. gadā iekļauts Kurzemes guberņā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
- Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp.
