Atšķirības starp "Stārasts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Stārasts''' (pol. ''starosta'' - "vecākais", lat. ''capitaneus'') - [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]] (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] u.c.) [[Karalis|karaļa]] iecelts kāda noteikta novada - [[stārastija]]s - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts [[Muiža|muižu]] un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto [[pils]] nocietināšanai un [[Garnizons|garnizona]] uzturēšanai, bet 1/3 ''stārasts'' paturēja sev kā algu. Šis ieņemamais amats parādās sākot ar XIII-XIV gs. miju. | + | '''Stārasts''' (pol. ''starosta'' - "vecākais", lat. ''capitaneus'') - [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]] (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] u.c.) [[Karalis|karaļa]] iecelts kāda noteikta novada - [[stārastija]]s - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts [[Muiža|muižu]] un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto [[pils]] nocietināšanai un [[Garnizons|garnizona]] uzturēšanai, bet 1/3 ''stārasts'' paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. ''stārasta muižas'' ienākumiem. Šis ieņemamais amats parādās sākot ar XIII-XIV gs. miju. |
| + | |||
| + | == Literatūra == | ||
| + | |||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71. lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 9. decembris, plkst. 07.25
Stārasts (pol. starosta - "vecākais", lat. capitaneus) - Polijas karalistē (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, Žečpospoļitā, Pārdaugavas hercogistē u.c.) karaļa iecelts kāda noteikta novada - stārastijas - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts muižu un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto pils nocietināšanai un garnizona uzturēšanai, bet 1/3 stārasts paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. stārasta muižas ienākumiem. Šis ieņemamais amats parādās sākot ar XIII-XIV gs. miju.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71. lpp.
