Atšķirības starp "Lielā Armēnija" versijām
m |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ' | + | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |
| + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Ἀρμενία Μεγάλη''' | ||
| + | |- | ||
| + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Great Armenia.png|200px]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~190. g.p.m.ē. - 428. g. | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * Armavira | ||
| + | * Artašata | ||
| + | |- | ||
| + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:GreatArmenia1stBCE.JPG|200px]] | ||
| + | |} | ||
| − | ==== | + | '''Lielā Armēnija''' (sengr. ''Ἀρμενία Μεγάλη'', lat. ''Armenia Magna'', angl. ''Great Armenia'') - senarmēņu valsts<ref>Nosaukums "Armēnija" parādās avotos pēc [[Urartu valsts]] sabrukuma kā [[Ahemenīdu valsts|Ahemenīdu]] [[satrapija]] (2 satrapijas: Austrumarmēnija un Rietumarmēnija keb lielā Armēnija un mazā Armēnija). Pēc tam, kad [[Ahemenīdu lielvalsts]] sabruka, sakauta karā ar [[Senā Maķedonija|Maķedonijas valsti]], Austrumarmēnijas [[satraps]] Oronts (Ervands) izveidoja sev pakļautajā teritorijā neatkarīgu Airaratas valsti. 220.-214. gados to iekaroja Sīrijas (Seleikīdu valsts) valdnieks Antiohs III Lielais (''Αντίοχος Γ' ο Μέγας'', 242.-187. g.p.m.ē.).</ref> II gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās, Seleikīdu valstij ciešot sakāvi karā ar [[Senā Roma|Romu]], kad Armēnijas [[stratēgs]] Artašess ap 189. g.p.m.ē. proklamēja pats savu valsti ([[Mazā Armēnija|Mazajā Armēnijā]] rietumos no Eifratas valdīja Antioha radinieks stratēgs Mitridats). [[Monarhs|Monarha]] rezidencei tika izbūvēta jauna galvaspilsēta Artašata (sengr. ''Ἀρτάξατα''). Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielā Armēnija kļuva par [[Senā Roma|Romas]] [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]], bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties [[Partas valsts]] atbalstam, Lielā Armēnija atguva suverenitāti. 301. gadā valdnieks Trdats III (286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja [[Kristietība|kristietību]] 387. g. tika sadalīta starp [[Bizantijas impērija|Bizantiju]] un [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu Persiju]] (Sasanīdu ietekmes sfērā Lielā Armēnija kā [[vasaļvalsts]] pastāvēja līdz 428. gadam). |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Bagratīdu Armēnija]] | ||
| + | |||
| + | ==== ==== | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.armenica.org/ History of Armenia] | * [http://www.armenica.org/ History of Armenia] | ||
| + | * [http://www.armenian-history.com/ Armenian-history.com] | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 2. oktobris, plkst. 15.06
| 200px | |
| pastāv: | ~190. g.p.m.ē. - 428. g. |
| galvaspilsēta: |
|
| |
Lielā Armēnija (sengr. Ἀρμενία Μεγάλη, lat. Armenia Magna, angl. Great Armenia) - senarmēņu valsts[1] II gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās, Seleikīdu valstij ciešot sakāvi karā ar Romu, kad Armēnijas stratēgs Artašess ap 189. g.p.m.ē. proklamēja pats savu valsti (Mazajā Armēnijā rietumos no Eifratas valdīja Antioha radinieks stratēgs Mitridats). Monarha rezidencei tika izbūvēta jauna galvaspilsēta Artašata (sengr. Ἀρτάξατα). Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielā Armēnija kļuva par Romas vasaļvalsti, bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties Partas valsts atbalstam, Lielā Armēnija atguva suverenitāti. 301. gadā valdnieks Trdats III (286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Sasanīdu Persiju (Sasanīdu ietekmes sfērā Lielā Armēnija kā vasaļvalsts pastāvēja līdz 428. gadam).
Skat. arī: Bagratīdu Armēnija
- ↑ Nosaukums "Armēnija" parādās avotos pēc Urartu valsts sabrukuma kā Ahemenīdu satrapija (2 satrapijas: Austrumarmēnija un Rietumarmēnija keb lielā Armēnija un mazā Armēnija). Pēc tam, kad Ahemenīdu lielvalsts sabruka, sakauta karā ar Maķedonijas valsti, Austrumarmēnijas satraps Oronts (Ervands) izveidoja sev pakļautajā teritorijā neatkarīgu Airaratas valsti. 220.-214. gados to iekaroja Sīrijas (Seleikīdu valsts) valdnieks Antiohs III Lielais (Αντίοχος Γ' ο Μέγας, 242.-187. g.p.m.ē.).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.
