Stratēgs

Stratēgs (στρατηγός, stratēgos - "karavadonis"; angl. strategos, vāc. Strategos, kr. стратег) - atkarībā no konteksta:

1. Karavadonis Senajā Grieķijā un helēņu kolonijās ar tiesu varu tam uzticētajā karaspēkā un tiesībām rīkoties ar kara kasi. Atēnu polisā bija 10 (no katras filas pa vienam) uz 1 gadu ievēlēti stratēgi, kuri veidoja kara padomi ar polemarhu priekšgalā. To kompetencē bija viss, kas attiecās uz polisas armiju, karadarbību un miera slēgšanu. Sākotnēji Atēnu stratēgi komandēja armiju pēc kārtas katrs vienu dienu, taču vēlāk nepastarpināti vadīt militārās operācijas uzticēja vairs 2-3 stratēgiem, kritiskos brīžos izvirzot no to vidus tikai vienu virspavēlnieku (autokratōr).
2. Ptolemeju Ēģiptē faraona iecelts vietvaldis nomē (III gs.p.m.ē. pārņēma varu no nomarhiem) un bija pakļauti 3 epistratēgiem, kas pārvaldīja 3 Ēģiptes daļas (Tēbu, Heptanomīdas un Deltas).
3. Bizantijas impērijā VII-X gs. imperatora vietvaldis temā un tās armijas karavadonis. Sākot ar XI gs. pamazām zaudēja civilo varu, saglabājot tikai militāro varu kā pilsētu un cietokšņu garnizonu komandieri. XII gs. šis amats un tituls tika likvidēti.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127.-128. lpp.

Debra Hamel. Athenian generals : Military authority in the classical period. - Brill: Leiden, 1998.