Atšķirības starp "Livonijas landtāgs" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Livonijas | + | '''Livonijas landtāgi''' (vāc. ''Livländische Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") - neregulāras, laikā no 1421. līdz 1561. gadam sasauktas [[Livonija]]s zemju (valstu un lielāko pilsētu) delegāciju konferences - [[landtāgs|landtāgi]], - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopēju ārpolitisko interešu saskaņošanai, kā arī pildīja reģiona augstākās "starptautiskās" tiesas funkcijas (Tiesāja arī svarīgākos pirmo divu [[Kārta|kārtu]] strīdus, ja strīdnieki nāca no dažādām zemēm). |
| − | + | Landtāgu delegāti dalījās 4 [[kūrija|kūrijās]]: | |
| + | # '''Prelātu kūrija''' (Rīgas arhibīskaps, [[Bīskaps|bīskapi]], [[Abats|abati]], [[Domkapituls|domkapitulu]] pārstāvji); | ||
| + | # '''Ordeņa kūrija''' ([[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] u.c. augstākās amatpersonas); | ||
| + | # '''Vasaļu kūrija''' (bruņniecības pārstāvji); | ||
| + | # '''Pilsētu kūrija''' | ||
| + | Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss. Pulcējās galvenokārt Valkā un Valmierā, kas atradās Livonijas centrā, dažreiz tie sanāca arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un Vilandē. | ||
| − | + | Livonijas landtāgu [[recesi]] stājās spēkā tikai tad, ja tika pieņemti vienbalsīgi, un arī tad nebija saistoši (nebija nekādu tiesisku seku vai piespiešanas mehānisma, ja Ordenis vai kāds no bīskapiem nolemj tomēr, ka nepildīs saistības). Jāatzīst, ka Livonijas valstis biežāk karoja savā starpā, nekā landtāgos apsprieda sadarbību. | |
| − | + | Skat. arī: [[Vidzemes landtāgs]], [[Kurzemes landtāgs]], [[Pārdaugavas hercogistes landtāgs]] un [[Piltenes landtāgs]]. | |
| − | == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.] | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp. |
| + | * S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2010. | ||
| + | * Misāns Ilgvars. Livonijas landtāgu organizācija un norise. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.1., 28.-37. lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs. // historia.lv] | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/005.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs. V nodaļa: Cīņa par kundzību Livonijā. Livonijas landtāgi. // historia.lv] | ||
| + | * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Livonijas%20landtāgi/32150 Livonijas landtāgi // Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture] | ||
| + | * [http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=bf08abf8-e9fd-45af-93b7-772420b149c8&parentType=VirtualSchool&parentId=4283 Livomijas zemeskungi un landtāgs - uzdevumi.lv] | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | ||
| + | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 5. janvāris, plkst. 12.17
Livonijas landtāgi (vāc. Livländische Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena") - neregulāras, laikā no 1421. līdz 1561. gadam sasauktas Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) delegāciju konferences - landtāgi, - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopēju ārpolitisko interešu saskaņošanai, kā arī pildīja reģiona augstākās "starptautiskās" tiesas funkcijas (Tiesāja arī svarīgākos pirmo divu kārtu strīdus, ja strīdnieki nāca no dažādām zemēm).
Landtāgu delegāti dalījās 4 kūrijās:
- Prelātu kūrija (Rīgas arhibīskaps, bīskapi, abati, domkapitulu pārstāvji);
- Ordeņa kūrija (Livonijas ordeņa mestrs u.c. augstākās amatpersonas);
- Vasaļu kūrija (bruņniecības pārstāvji);
- Pilsētu kūrija
Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss. Pulcējās galvenokārt Valkā un Valmierā, kas atradās Livonijas centrā, dažreiz tie sanāca arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un Vilandē.
Livonijas landtāgu recesi stājās spēkā tikai tad, ja tika pieņemti vienbalsīgi, un arī tad nebija saistoši (nebija nekādu tiesisku seku vai piespiešanas mehānisma, ja Ordenis vai kāds no bīskapiem nolemj tomēr, ka nepildīs saistības). Jāatzīst, ka Livonijas valstis biežāk karoja savā starpā, nekā landtāgos apsprieda sadarbību.
Skat. arī: Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs un Piltenes landtāgs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
- S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2010.
- Misāns Ilgvars. Livonijas landtāgu organizācija un norise. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.1., 28.-37. lpp.
