Atšķirības starp "Junkurs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Junkurs''' (no vc. ''Junger Herr'' - "jaunais kungs"; vc. ''Junker'', kr. ''юнкер'') - atkarībā no konteksta: | '''Junkurs''' (no vc. ''Junger Herr'' - "jaunais kungs"; vc. ''Junker'', kr. ''юнкер'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' [[muižkungs|muižkunga]] apzīmējums | + | * '''1.''' [[Viduslaiki|Viduslaikos]] vācu zemēs [[Bruņinieks|bruņinieka]] ieroču nesējs, vēlāk zemākā [[Muižniecība|labdzimušo]] kategorija. Sākot ar [[Jaunie laiki|Jaunākajiem laikiem]], [[muižkungs|muižkunga]] apzīmējums. |
| − | * ''' | + | * '''2.''' [[Vācija|Vācijā]] [[Apsardzes spēki|SS]] apakšvirsnieka kandidāts, sākotnēji rangā pielīdzināts [[Triecienvienība|SA]] unteršārfīreram, vēlāk SS unteršārfīreram. No junkuriem 1945. gadā tika izveidota [[ieroču SS]] 38. grenadieru divizija "Nībelungi" (''38. SS-Grenadier-Division „Nibelungen"''). |
| − | * ''' | + | * '''3.''' Jaunākā virsnieka, kandidāta uz virsnieka statusu, dienesta pakāpe [[muižniecība]]s pārstāvjiem [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1802.-1869. gados. |
| + | * '''4.''' Jaunākais apakšvirsnieks (jaunākais unteroficieris), kājnieku [[Junkuru skola|karaskolas]] kursants [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1864. līdz 1917. gadam. Artilērijā un inženierdaļās [[štikjunkurs]] (''штык-юнкер''), smagajā kavalērijā [[standartjunkurs]] (''эстандарт-юнкер''), vieglajā kavalērijā [[fanenjunkurs]] (''фанен-юнкер''). [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|Rangu tabulā]] atbilda XIII kategorijai, t.i. rangā pielīdzināms kājnieku [[Praporščiks|praporščikam]] (sākotnēji augstāk par to), taču zemāk par [[Podporučiks|podporučiku]] (ar to vienā rangā bija [[Krievijas imperatora gvarde|gvardes]] junkuri). Junkuri, kas pildīja virsnieka pienākumus, tika dēvēti par '''portupejunkuriem''' (''портупей-юнкер'') - nēsāja virsnieka [[Portupeja|portupeju]] un [[Zobena aukla|zobena auklu]] (''темляк''). | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | Skat. arī: [[skvairs]], [[eskudero]], [[idalgo]] |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 130. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 130. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
[[Kategorija:Dienesta pakāpes]] | [[Kategorija:Dienesta pakāpes]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 6. augusts, plkst. 07.09
Junkurs (no vc. Junger Herr - "jaunais kungs"; vc. Junker, kr. юнкер) - atkarībā no konteksta:
- 1. Viduslaikos vācu zemēs bruņinieka ieroču nesējs, vēlāk zemākā labdzimušo kategorija. Sākot ar Jaunākajiem laikiem, muižkunga apzīmējums.
- 2. Vācijā SS apakšvirsnieka kandidāts, sākotnēji rangā pielīdzināts SA unteršārfīreram, vēlāk SS unteršārfīreram. No junkuriem 1945. gadā tika izveidota ieroču SS 38. grenadieru divizija "Nībelungi" (38. SS-Grenadier-Division „Nibelungen").
- 3. Jaunākā virsnieka, kandidāta uz virsnieka statusu, dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas impērijā 1802.-1869. gados.
- 4. Jaunākais apakšvirsnieks (jaunākais unteroficieris), kājnieku karaskolas kursants Krievijas impērijā laikā no 1864. līdz 1917. gadam. Artilērijā un inženierdaļās štikjunkurs (штык-юнкер), smagajā kavalērijā standartjunkurs (эстандарт-юнкер), vieglajā kavalērijā fanenjunkurs (фанен-юнкер). Rangu tabulā atbilda XIII kategorijai, t.i. rangā pielīdzināms kājnieku praporščikam (sākotnēji augstāk par to), taču zemāk par podporučiku (ar to vienā rangā bija gvardes junkuri). Junkuri, kas pildīja virsnieka pienākumus, tika dēvēti par portupejunkuriem (портупей-юнкер) - nēsāja virsnieka portupeju un zobena auklu (темляк).
Skat. arī: skvairs, eskudero, idalgo
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 130. lpp.
