Atšķirības starp "Vikingi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Viking_voyages_map_large.png‎|right|thumb|300px|vikingu pārvietošanās virzieni]]
 
[[Attēls:Viking_voyages_map_large.png‎|right|thumb|300px|vikingu pārvietošanās virzieni]]
−
'''Vikingi''' - Ziemeļeiropā vīriešu brālības, kas dzīvoja atsevišķi no ciltsbrāļiem, nenodarbojās ar zemkopību, zvejniecību, neveidoja ģimenes, bet pamatā nodarbojās ar jūras tirdzniecību un laupīšanu, pie iespējas sezonāli kalpojot arī kā algotņi. Vikingu laikmetu, jeb skandināvu pāreju no [[vadonība]]s uz valstiskumu vikingu ekspansijas aspektā, kas ilga no 8. līdz 11. gs. literatūrā pieņemts iedalīt vismaz trijos hronoloģiskos periodos:  
+
'''Vikingi''' - Ziemeļeiropā vīriešu brālības, kas dzīvoja atsevišķi, nenodarbojās ar zemkopību, zvejniecību, neveidoja ģimenes, bet to dzīvesveids bija jūras tirdzniecība un laupīšana, pie iespējas sezonāli kalpojot arī kā algotņiem. Vikingu laikmetu literatūrā pieņemts iedalīt vismaz trijos hronoloģiskos periodos:  
 
* '''''agrais vikingu laikmets''''' (793.-891.) – neatkarīgu, pašorganizējošos “brīvo karadraudžu” darbība, kas sākās ar Ziemeļeiropas piekrastes sirojumiem, un izvērtās par visai vērienīgām kolektīvām aizjūras ekspedīcijām; asinsbrālības un novadniecības morāles laiks;
 
* '''''agrais vikingu laikmets''''' (793.-891.) – neatkarīgu, pašorganizējošos “brīvo karadraudžu” darbība, kas sākās ar Ziemeļeiropas piekrastes sirojumiem, un izvērtās par visai vērienīgām kolektīvām aizjūras ekspedīcijām; asinsbrālības un novadniecības morāles laiks;
 
* '''''vidējais vikingu laikmets''''' (891.-980.) – ārējās ekspansijas panīkums, valstu veidošanās Skandināvijā un iekšējās cīņas par varu, valsts veidošanās, sabiedrības noslāņošanās, skandināvu [[Konungs|konungu]] karadraudžu iesaistīšanās vikingu kustībā;
 
* '''''vidējais vikingu laikmets''''' (891.-980.) – ārējās ekspansijas panīkums, valstu veidošanās Skandināvijā un iekšējās cīņas par varu, valsts veidošanās, sabiedrības noslāņošanās, skandināvu [[Konungs|konungu]] karadraudžu iesaistīšanās vikingu kustībā;
 
* '''''vēlais vikingu laikmets''''' (980.-1066.) - skandināvu valstu nostiprināšanās un karaļu karaspēka iesaistīšanās plaša mēroga sirojumos, jaunu zemju iekarošana, klasisko vikingu “brīvo karadraudžu” izzušana un “konungu-vikingu” ekspansija un migrācija uz dienvidiem.
 
* '''''vēlais vikingu laikmets''''' (980.-1066.) - skandināvu valstu nostiprināšanās un karaļu karaspēka iesaistīšanās plaša mēroga sirojumos, jaunu zemju iekarošana, klasisko vikingu “brīvo karadraudžu” izzušana un “konungu-vikingu” ekspansija un migrācija uz dienvidiem.
  
−
Katrā no šiem laika posmiem vikingu darbība, dzīvesveids un sociālā struktūra (līdz ar to sociālās attiecības) atšķiras, tāpēc visai grūti runāt par vikingu fenomenu kā par galīgu, nemainīgu un viegli aprakstāmu struktūru. Pie tam visai grūti, dažbrīd pat neiespējami nošķirt vikingus no pārējām Baltijas un Ziemeļjūras piekrastu ciltīm, ar kurām tos saistīja ciešas kultūras, radniecības un sociālās saites.
+
Katrā no šiem laika posmiem vikingu darbība, dzīvesveids un sociālā struktūra (līdz ar to sociālās attiecības) atšķiras, tāpēc visai grūti runāt par vikingu fenomenu kā par galīgu, nemainīgu un viegli aprakstāmu struktūru. Pie tam visai grūti, dažbrīd pat neiespējami nošķirt vikingus no pārējām Baltijas un Ziemeļjūras piekrastu ciltīm, ar kurām tos saistīja ciešas kultūras, radniecības un sociālās saites. Nevar arī piesaistīt tos kādai konkrētai grupai, piemēram, skandināviem. Piemēram, vikingu apbedījumos Gotandes salā kaulu DNS analīze lielam skaitam uzrāda baltu (kuršu?) etnisko izcelsmi.
  
 
Skat. Arī: [[normaņi]], [[varjagi]], [[rusi]], [[vikingu kuģi]]
 
Skat. Arī: [[normaņi]], [[varjagi]], [[rusi]], [[vikingu kuģi]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.38

vikingu pārvietošanās virzieni

Vikingi - Ziemeļeiropā vīriešu brālības, kas dzīvoja atsevišķi, nenodarbojās ar zemkopību, zvejniecību, neveidoja ģimenes, bet to dzīvesveids bija jūras tirdzniecība un laupīšana, pie iespējas sezonāli kalpojot arī kā algotņiem. Vikingu laikmetu literatūrā pieņemts iedalīt vismaz trijos hronoloģiskos periodos:

  • agrais vikingu laikmets (793.-891.) – neatkarīgu, pašorganizējošos “brīvo karadraudžu” darbība, kas sākās ar Ziemeļeiropas piekrastes sirojumiem, un izvērtās par visai vērienīgām kolektīvām aizjūras ekspedīcijām; asinsbrālības un novadniecības morāles laiks;
  • vidējais vikingu laikmets (891.-980.) – ārējās ekspansijas panīkums, valstu veidošanās Skandināvijā un iekšējās cīņas par varu, valsts veidošanās, sabiedrības noslāņošanās, skandināvu konungu karadraudžu iesaistīšanās vikingu kustībā;
  • vēlais vikingu laikmets (980.-1066.) - skandināvu valstu nostiprināšanās un karaļu karaspēka iesaistīšanās plaša mēroga sirojumos, jaunu zemju iekarošana, klasisko vikingu “brīvo karadraudžu” izzušana un “konungu-vikingu” ekspansija un migrācija uz dienvidiem.

Katrā no šiem laika posmiem vikingu darbība, dzīvesveids un sociālā struktūra (līdz ar to sociālās attiecības) atšķiras, tāpēc visai grūti runāt par vikingu fenomenu kā par galīgu, nemainīgu un viegli aprakstāmu struktūru. Pie tam visai grūti, dažbrīd pat neiespējami nošķirt vikingus no pārējām Baltijas un Ziemeļjūras piekrastu ciltīm, ar kurām tos saistīja ciešas kultūras, radniecības un sociālās saites. Nevar arī piesaistīt tos kādai konkrētai grupai, piemēram, skandināviem. Piemēram, vikingu apbedījumos Gotandes salā kaulu DNS analīze lielam skaitam uzrāda baltu (kuršu?) etnisko izcelsmi.

Skat. Arī: normaņi, varjagi, rusi, vikingu kuģi

Literatūra par šo tēmu

  • Vijups Armands. Izstāde "Vikingi un baltais Kristus: Skandināvija un Eiropa 800.-1200. gadā" Dānijas Nacionālajā muzejā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.4., 180.-183. lpp.
  • Fritz Askeberg: Norden och kontinenten i gammal tid. Studier i forngermansk kulturhistoria. Almqvist & Wiksell, Uppsala 1944.
  • Thorsten Capelle: Die Wikinger. Kultur und Kunstgeschichte. Wissenschaftliche Buchgemeinschaft, Darmstadt 1986.
  • Heinrich Fichtenau: Lebensordnungen des 10. Jahrhunderts. Studien über Denkart und Existenz im einstigen Karolingerreich. Dtv, München 1994, ISBN 3-423-04577-9.
  • Johannes Fried: Die Formierung Europas 840-1046. Oldenbourg Verlag, München 2007, ISBN 978-3-486-49703-8 (Oldenbourg Grundriss der Geschichte, Bd. 6).
  • James Graham-Campbell: Das Leben der Wikinger. Krieger, Händler und Entdecker. Nikol VG, Hamburg 2002, ISBN 3-933203-45-7.
  • James Graham-Campbell (Hrsg.): Die Wikinger (Weltatlas der alten Kulturen). Christian-Verlag, München 1994, ISBN 3-88472-242-5.
  • Wilhelm und Jakob Grimm: Deutsches Wörterbuch. Dtv, München 2000, ISBN 3-423-05945-1 (Repr. d. Ausg. München 1960)
  • Martin Kaufhold: Europas Norden im Mittelalter. Die Integration Skandinaviens in das christliche Europa (9.–13. Jh.). Primus-Verlag, Darmstadt 2001, ISBN 3-89678-418-8.
  • Angus Konstam: Die Wikinger. Geschichte, Eroberungen, Kultur. Tosa Verlag, Wien 2005, ISBN 3-85492-692-8 (früherer Titel Atlas der Wikinger).
  • Magnus Magnusson: Die Wikinger. Geschichte und Legende. Albatros-Verlag, Düsseldorf 2007, ISBN 978-3-491-96188-3.
  • Konrad Maurer: Die Bekehrung des Norwegischen Stammes zum Christenthume in ihrem geschichtlichen Verlauf quellenmäßig geschildert. Zeller Verlag, Osnabrück 1965 (Repr. d. Ausg. München 1855).
  • Erik Moltke: Danmarks runeindskrifter (= DR). Kopenhagen 1942.
  • Peter Andreas Munch: Det norske Folks Historie. Bd. I, 1 (1852).
  • Emil Ploss: Siegfried - Sigurd, der Drachenkämpfer. Untersuchungen zur german.-dt. Heldensage. Böhlau, Köln 1966.
  • Peter Sawyer (Hrsg.): Die Wikinger. Geschichte und Kultur eines Seefahrervolkes. Siedler Verlag, Berlin 2002, ISBN 3-88680-641-3
  • Georg Scheibelreiter: Die barbarische Gesellschaft. Mentalitätsgeschichte der europäischen Achsenzeit, 5.–8. Jh. Primus-Verlag, Darmstadt 1999, ISBN 3-89678-217-7.
  • Klaus Schroeter: Entstehung einer Gesellschaft. Fehde und Bündnis bei den Wikingern. Berlin: 2002, ISBN 3-49602-543-3
  • Fredrik Svanberg: Vikingatiden i Skåne. Historiska Media, Lund 2000, ISBN 91-89442-04-0.
  • Dominik Waßenhoven: Skandinavier unterwegs in Europa (1000–1250). Untersuchungen zu Mobilität und Kulturtransfer auf prosopographischer Grundlage. Akademie Verlag, Berlin 2006, ISBN 978-3-05-004285-5.
  • Robert Wernick u. a.: Die Wikinger. Bechtermünz, Eltville 1992, ISBN 3-86047-033-7.
  • Horst Zettel: Das Bild der Normannen und der Normanneneinfälle in westfränkischen, ostfränkischen und angelsächsischen Quellen des 8. bis 11. Jahrhunderts. Fink, München 1977, ISBN 3-7705-1327-4 (zugl. Dissertation, Universität Erlangen 1972).
  • Downham, Clare, Viking Kings of Britain and Ireland: The Dynasty of Ívarr to AD 1014. Dunedin Academic Press, 2007. ISBN 1903765890
  • Hadley, D.M., The Vikings in England: Settlement, Society and Culture. Manchester University Press, 2006. ISBN 0719059828
  • Hall, Richard, Exploring the World of the Vikings. Thames and Hudson, 2007. ISBN 9780500051443
  • Roesdahl, Else. The Vikings. Penguin, 1998. ISBN 0140252827
  • Sawyer, Peter, The Age of the Vikings (second edition) Palgrave Macmillan, 1972. ISBN 0312013655

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Vikingi&oldid=73073"