Atšķirības starp "Kuļikovas kauja" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Kuļikovas kauja''' jeb '''kauja pie Kuļikovas''' (kr. ''Куликовская битва'') - 1380. gada 8.(21.) septembrī stepē ([[Zelta orda]]s teritorijā) netālu no Donas upes notikusi kauja starp [[Zelta orda]]s hanu Tohtamiša vasaļiem senkrievu kņazu grupu ar Vladimiras lielkņazu Dmitriju vadībā no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja ''de iure'' būt hans) Krimas vietvaldi, [[beks|beklerbeku]] tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem no otras puses. No abām pusēm piedalījās kādi pārdesmit tūkstoši vīru - kauja ilga aptuveni stundu (pēc avotiem - 3-4 stundas). Uzurpators kaujā tika sakauts, vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs.
+
'''Donas slaktiņš''' (kr. ''Донское побоище''), vēlākā literatūrā'''Kuļikovas kauja''' (kr. ''Куликовская битва'') - 1380. gada 8.(21.) septembrī stepē ([[Zelta orda]]s teritorijā) netālu no Donas upes notikusi kauja starp [[Zelta orda]]s hana Tohtamiša vasaļiem - senkrievu kņazu grupu ar Vladimiras lielkņazu Dmitriju vadībā, - no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja ''de iure'' būt hans) Krimas vietvaldi, [[beks|beklerbeku]] tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem no otras puses. Uzurpators kaujā tika sakauts un vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs.
  
 
'''Pretinieki:'''
 
'''Pretinieki:'''
−
*  Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Smoļenskas lielkņazistes, Maskavas kņazistes pulki, kopā 6-7000.
+
*  Maskavas un Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Smoļenskas lielkņazistes, Maskavas kņazistes pulki, kopā 6-7000.
 
* Mamaja Krimas karaspēks, Rjazaņas kņaza Oļega spēki, polovci, Volgas bulgāri, dženoviešu algotņi, armēņu, osetīnu, čerkesu pulki, visticamāk, 2-4000 jātnieku. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes spēki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas.
 
* Mamaja Krimas karaspēks, Rjazaņas kņaza Oļega spēki, polovci, Volgas bulgāri, dženoviešu algotņi, armēņu, osetīnu, čerkesu pulki, visticamāk, 2-4000 jātnieku. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes spēki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas.
  

Pašreizējā versija, 2022. gada 12. decembris, plkst. 17.11

Donas slaktiņš (kr. Донское побоище), vēlākā literatūrāKuļikovas kauja (kr. Куликовская битва) - 1380. gada 8.(21.) septembrī stepē (Zelta ordas teritorijā) netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hana Tohtamiša vasaļiem - senkrievu kņazu grupu ar Vladimiras lielkņazu Dmitriju vadībā, - no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja de iure būt hans) Krimas vietvaldi, beklerbeku tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem no otras puses. Uzurpators kaujā tika sakauts un vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs.

Pretinieki:

  • Maskavas un Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Smoļenskas lielkņazistes, Maskavas kņazistes pulki, kopā 6-7000.
  • Mamaja Krimas karaspēks, Rjazaņas kņaza Oļega spēki, polovci, Volgas bulgāri, dženoviešu algotņi, armēņu, osetīnu, čerkesu pulki, visticamāk, 2-4000 jātnieku. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes spēki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas.

Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, Suzdaļas kā arī Ņižegorodas un Tveras kņazistes.

Literatūra par šo tēmu

  • Каргалов В.В. Куликовская битва. - Воениздат: Москва, 1985. - 126 с.
  • Куликовская битва в истории России (Сб. ст.) - Левша: Тула, 2006. — 256 с.
  • Памятники Куликовского цикла / Гл. ред. ак. РАН Б.А. Рыбаков, ред. д.и.н. В.А. Кучкин. - Русско-Балтийский информационный центр БЛИЦ: СПб., 1998. - 410 с. - ISBN 5-86789-033-3
  • Чёрный В.Д. Куликовская битва: запечатленная память. - Университетская книга: Москва, 2008. - 336 с. - ISBN 978-5-98699-068-2
  • Щербаков А. Куликовская битва. - Экспринт: Москва, 2001. - 34 с. - ISBN 5-94038-015-8
  • Карышковский П. О. Куликовская битва. - Москва, 1955

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kuļikovas_kauja&oldid=73565"