Atšķirības starp "Pleskavas feodālā republika" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pleskavas pilsētrepublika''' (kr. ''Псковская феодальная республика'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Pleskavas pilsētvalstij'''. Sākotnēji viena no [[Novgorodas feodālā republika|Novgorodas valsts]] zemēm, XIII gs. atsacījās pieņemt [[Pilsētvaldis|pilsētvaldi]] no Novgorodas un turpmāk bija suverēna zeme. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - [[veče]], bet izpildvara piederēja Bajāru padomei. Laikā no laikā no 1425. līdz 1510. gadam kala savas monētas, [[Daumonts|daumontus]]. | '''Pleskavas pilsētrepublika''' (kr. ''Псковская феодальная республика'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Pleskavas pilsētvalstij'''. Sākotnēji viena no [[Novgorodas feodālā republika|Novgorodas valsts]] zemēm, XIII gs. atsacījās pieņemt [[Pilsētvaldis|pilsētvaldi]] no Novgorodas un turpmāk bija suverēna zeme. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - [[veče]], bet izpildvara piederēja Bajāru padomei. Laikā no laikā no 1425. līdz 1510. gadam kala savas monētas, [[Daumonts|daumontus]]. | ||
| − | 1240. gadā Pleskava, nespējot turēties pretī Novgorodas spiedienam, | + | 1240. gadā Pleskava, nespējot turēties pretī Novgorodas spiedienam, kļuva par [[Vācu ordenis|Teitoņu Ordeņa]] vasali un iekļāvās [[Livonija|Livonijā]] - pilsēta saglabāja savu pašpārvaldi, taču tajā atradās 2 fogti ar karakalpiem. 1242. gadā Novgorodai izdevās iekarot Pleskavas zemi (t.s. [[Ledus kauja]]), taču pretstāve starp abām pilsētām turpinājās, Pleskavai pa laikam atgūstot suverenitāti. 1478. gadā Pleskavu pakļāva un 1510. gadā tās teritoriju anektēja [[Maskavas lielkņaziste]]. |
Skat. arī [[Pleskavas Tiesu grāmata]] | Skat. arī [[Pleskavas Tiesu grāmata]] | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 5. janvāris, plkst. 13.35
Pleskavas pilsētrepublika (kr. Псковская феодальная республика) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums Pleskavas pilsētvalstij. Sākotnēji viena no Novgorodas valsts zemēm, XIII gs. atsacījās pieņemt pilsētvaldi no Novgorodas un turpmāk bija suverēna zeme. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - veče, bet izpildvara piederēja Bajāru padomei. Laikā no laikā no 1425. līdz 1510. gadam kala savas monētas, daumontus.
1240. gadā Pleskava, nespējot turēties pretī Novgorodas spiedienam, kļuva par Teitoņu Ordeņa vasali un iekļāvās Livonijā - pilsēta saglabāja savu pašpārvaldi, taču tajā atradās 2 fogti ar karakalpiem. 1242. gadā Novgorodai izdevās iekarot Pleskavas zemi (t.s. Ledus kauja), taču pretstāve starp abām pilsētām turpinājās, Pleskavai pa laikam atgūstot suverenitāti. 1478. gadā Pleskavu pakļāva un 1510. gadā tās teritoriju anektēja Maskavas lielkņaziste.
Skat. arī Pleskavas Tiesu grāmata
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 58. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Новгородская и Псковская феодальные аристократические республики
- Новгородская и Псковская феодальные аристократические республики. // История Государства и права России.
- Сборник документов и и материалов по истории Псковского края (IX-XX вв.) : Учебное пособие - Псков, 2000 (.pdf)
- Бегунов Ю.К., Клейненберг И.Э., Шаскольский И.П. Об источниках "Рифмованной хроники"
- Болховитинов Е.А. История княжества Псковского. Ч. 1-4. - Киев. 1831 г. (20 мб)
- Средневековый Псков - самосознание, политика, экономика. Родина слонов №326
