Posadņiks

Posadņiks (kr. посадник, angl. posadnik), dažkārt tulkots kā pilsētvaldis - atkarībā no konteksta:

1. Kņaza iecelts (посаженый) pārvaldnieks pagastos vai pilsētās senkrievu zemēs X-XI gs.
2. Večes ievēlēta augstākā amatpersona Novgorodas republikā XII-XV gs. un Pleskavas republikā XIV-XVI gs. Parasti ievēlēja uz 1-2 gadiem kādu no ievērojamākajiem bajāriem. Posadņiks koordinēja amatpersonu darbību un tiesas, vadīja Večes un Bajāru padomes sapulces, pārzināja sakarus ar citiem valstiskajiem veidojumiem. Pēc 1354. gada Oncifora Lukiniča reformas, viena posadņika vietā ieviesa 6, kurus ievēlēja uz mūžu (старые посадники), no kuru vidus ik gadu ievēlēja galveno, t.s. "pakāpju" posadņiku (степенный посадник). Pēc 1416.-1417. gadu reformas posadņiku skaits tika palielināts līdz 18, bet "pakāpju" posadņiku vēlēja reizi pusgadā. Pleskavas republikas posadņikus sākotnēji iecēla Novgorodā, bet kopš 1348. gada, kad tā ieguva autonomas pašpārvaldes tiesības, posadņikus sāka ievēlēt Pleskavas Večē.
3. "Посадник", mīnu kreiseris Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam. 1918. gadā nonāca Somijas kara flotes rīcībā, kurā kalpoja kā sardzes un mīnu aizsprostkuģis līdz 1957. gadam.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99. lpp.