Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām
m (→) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Tukuma_pulka_emblema.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Tukuma_pulka_emblema.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Latvijas vācu | + | '''Latvijas vācu zemessargu brigāde''' - [[Latvijas armija]]s vienība ([[brigāde]], ~4700 vīri) [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā, nokomplektēta no etniskajiem [[vācbaltieši]]em, izveidota 1919. gada 6. jūlijā (īstenībā pavēle izdota ar atpakaļejošu datumu augustā) Tukuma apkaimē no izformētajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] vācbaltiešu vienībām, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 1919. gada 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Ministru kabineta]] pakļautībā. Komandieris [[majors]] [[Aleksanders Harolds|H.Aleksanders]] (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts [[kontradmirālis]] [[barons]] [[Taube Georgs fon|fon Taube]], bet pēc 12.1919.- 01.04.1920. barons [[Rādens Volferts Gerhards fon|Rādens]]). |
Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa: | Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa: | ||
* [[Manteifela bataljons]] (bij. [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulks]]) | * [[Manteifela bataljons]] (bij. [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulks]]) | ||
| 42. rindiņa: | 42. rindiņa: | ||
Attēls:Brunotais_divizions_ierindnieks.jpg|ierindnieks | Attēls:Brunotais_divizions_ierindnieks.jpg|ierindnieks | ||
Attēls:Jefreitors.jpg|dižkareivis | Attēls:Jefreitors.jpg|dižkareivis | ||
| + | Attēls:Zemessargi 1920.jpg| | ||
| + | Attēls:Talent.jpg|Zilupe, 1920. g. | ||
Attēls:LNK_dalibnieka_aplieciba.jpg|LNK dalībnieka apliecība | Attēls:LNK_dalibnieka_aplieciba.jpg|LNK dalībnieka apliecība | ||
Attēls:LNK_pieminas_medalas_aplieciba.jpg|LNK piemiņas medaļas apliecība | Attēls:LNK_pieminas_medalas_aplieciba.jpg|LNK piemiņas medaļas apliecība | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 8. marts, plkst. 15.34
Latvijas vācu zemessargu brigāde - Latvijas armijas vienība (brigāde, ~4700 vīri) Neatkarības kara laikā, nokomplektēta no etniskajiem vācbaltiešiem, izveidota 1919. gada 6. jūlijā (īstenībā pavēle izdota ar atpakaļejošu datumu augustā) Tukuma apkaimē no izformētajām Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienībām, kas pēc Strazdumuižas pamiera 1919. gada 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Ministru kabineta pakļautībā. Komandieris majors H.Aleksanders (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts kontradmirālis barons fon Taube, bet pēc 12.1919.- 01.04.1920. barons Rādens). Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:
- Manteifela bataljons (bij. 1. Baltu pulks)
- Hāna bataljons (bij. 2. Baltu pulks; majors K. fon Hāns, 17.07.1919.-01.04.1920.)
- Barta bataljons (bij. 3. Baltu pulks; komandieris H.Barts, 11.07.1919.-01.04.1920.)
- Engelharta eskadrons (majors barons V.Engelharts)
- Štromberga sapieru nodaļa (majors barons A.V. fon Štrombergs, 07.-09.1919.)
- lidotāju nodaļa
- automobiļu nodaļa
- saimniecības rota
sanitārais transports un lazarete, vezumnieki un etapa nodaļas, intendantūra. 5000 vīru (3700 kaujassastāvā), 11 lielgabali, 106 automātiskie ieroči, 3 mīnmetēji.
Jau jūlija beigās vienības sāka pārdislocēt uz Latgales fronti, līdz 8. septembrī visi zemessargi atradās tur. Politisku un taktisku iemeslu dēļ vācbaltu vienības sūtīja uz grūtākajiem frontes posmiem (izšķiroša bija Latvijas vācbaltu zemessargu loma Latgales atbrīvošanas lielākajās kaujās, atbrīvojot Rēzekni). Šajās cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas vācbaltiešu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā. Tika publicēti jauni noteikumi par zemessargu dienesta pakāpju apzīmējumiem, saskaņā ar kuriem nodaļu virsnieku zemākā pakāpe bija praporščiks, tad kornets, ritmeistars, majors, komandieris un pavēlnieks. Daudzus vācbaltiešus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā vai artilērijas vienībās.
pulkvedis H. Aleksanders
mīnmetēju rota Jēkabpilī
pie Krustpils
radiostacija Līvānos
pie Narodkas
virsnieki atpūtā
mīnmetējs
kolonna ceļā uz fronti
sagūstītie sarkanarmieši
lauka lielgabals
baterija
baterija pozīcijās
virsnieki atpūtā
Rosanovska (Rozenova)
mīnmetējnieki
latviešu artilēristi
latviešu artilēristi
Virsnieku grupa, 21.01.1920.
Virsnieku grupa, 1920.
Virsnieku grupa, 01.1920.
Virsnieku grupa, 03.1920.
kavalēristi Latgalē, 1920.
ierindnieks
dižkareivis
Zilupe, 1920. g.
LNK dalībnieka apliecība
LNK piemiņas medaļas apliecība
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 200.-201. lpp. ISBN 9984-00-395-7
