Atšķirības starp "Hans" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Literatūra) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://books.google.de/books?id=CHzGvqRbV_IC&pg=PA585&dq=khan+%22mongol+title%22&sig=p3zzic0B4L4-0gF2a6Rx9s95Ig4 Rene Grousset, Naomi Walford. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. - Rutgers University Press, 1988] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. janvāris, plkst. 09.23
Hans (no tjurku kan, kaan, khān) – tjurku, vēlāk mongoļu valdnieka tituls. Sākotnēji cilts vēlēts vadonis. Pēc XI gs. titulu sāk mantot, taču gadījumā. ja hans nespēj pildīt savas funkcijas, tautas sapulce to varēja atcelt, ievēlot par hanu piemērotāku kandidatūru. Pēc XIV gs. Centrālāzijā tituls varēja piederēt tikai tore – tiešam Čingizhana pēctecim. Pēc Juaņu impērijas sabrukuma titulu hans, lai uzsvērtu saistību ar kādreizējo mongoļu varenību, sāka lietot daudzās zemēs, piemēram Persijā kā augstāko amatpersonu goda titulu, kā arī kā vienu no Osmaņu impērijas sultāna tituliem.
- Altanhans (mong. Алтан-хан, tjurk. Altin-han – Zelta Hans) – XIII gs. tā tika dēvēti džurčeņu Dzjiņ dinastijas imperatori Ķīnā. XVI gs. tā sevi dēvēja tumetu cilts valsts valdnieki (no Amdo klana). XVII gs. - hotogoitu cilts valsts valdnieku tituls.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
