Atšķirības starp "Kūrija" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kūrija''' (lat. ''curia'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' sabiedrības pašorganizācijas veids [[Romas valsts|Senajā Romā]], kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politiska nozīme. Desmit ''kūrijas'' veidoja vienu [[Triba|tribu]]. Kopā Romas pilsētā bija 30 ''kūrijas''. Balsojot ''kūriju komīcijā'', katrai ''kūrijai'' bija viena balss. '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca]]s teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar [[bīskapija]]s ''kūriju'' un beidzot ar t.s. ''[[Romas kūrija|Romas kūriju]]'' (''Curia Romana''). '''3.''' [[ | + | '''Kūrija''' (lat. ''curia'') - vēlētāji; atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' sabiedrības pašorganizācijas veids [[Romas valsts|Senajā Romā]], kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politiska nozīme. Desmit ''kūrijas'' veidoja vienu [[Triba|tribu]]. Kopā Romas pilsētā bija 30 ''kūrijas''. Balsojot ''kūriju komīcijā'', katrai ''kūrijai'' bija viena balss. | ||
| + | * '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca]]s teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar [[bīskapija]]s ''kūriju'' un beidzot ar t.s. ''[[Romas kūrija|Romas kūriju]]'' (''Curia Romana''). | ||
| + | * '''3.''' [[Monarhs|Monarha]] padome un tiesa, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi. (skat. [[Karaļa kūrija]]). | ||
| + | * '''4.''' Jaunākajos laikos pēc mantiskā stāvokļa, tautības uc. pazīmēm noteikta juridiski vienādu tiesību vēlētāju kategorija vēlēšanās ([[Krievijas impērija|Krievijā]], [[Vācijas impērija|Vācijā]] u.c.). | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra ==== |
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 334. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 334. lpp. | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 69., 88. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 69., 88., 199. lpp. |
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| + | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/146847/curia Curia (medieval European court) -- Britannica Online Encyclopedia] | ||
| + | ---- | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article067673.html Значение слова "Курия" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article067673.html Значение слова "Курия" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
* [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=189988870 Курия - Уильям Смит. Словарь греческих и римских древностей] | * [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=189988870 Курия - Уильям Смит. Словарь греческих и римских древностей] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 06.49
Kūrija (lat. curia) - vēlētāji; atkarībā no konteksta:
- 1. sabiedrības pašorganizācijas veids Senajā Romā, kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politiska nozīme. Desmit kūrijas veidoja vienu tribu. Kopā Romas pilsētā bija 30 kūrijas. Balsojot kūriju komīcijā, katrai kūrijai bija viena balss.
- 2. Romas Katoļu Baznīcas teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar bīskapijas kūriju un beidzot ar t.s. Romas kūriju (Curia Romana).
- 3. Monarha padome un tiesa, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi. (skat. Karaļa kūrija).
- 4. Jaunākajos laikos pēc mantiskā stāvokļa, tautības uc. pazīmēm noteikta juridiski vienādu tiesību vēlētāju kategorija vēlēšanās (Krievijā, Vācijā u.c.).
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 334. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 69., 88., 199. lpp.
