Atšķirības starp "Izraēļu valsts" versijām

**ממלכת ישראל**
pastāv:	~1060.-722. g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Giva (1047.-1007. g.p.m.ē.); Jeruzaleme (1005.-927. g.p.m.ē.); Nablusa (928.-910. g.p.m.ē.); Tirza (910.-870. g.p.m.ē.); Šomrona (870.-722. g.p.m.ē.);
valdnieki:	Sauls (1047.-1007. g.p.m.ē.); Išbošets (1007.-1005. g.p.m.ē); Dāvids (1005.-967. g.p.m.ē.); Zālamans (971.-931. g.p.m.ē.); Jeroboams I (931.-911. g.p.m.ē.); Nadabs (911.-910. g.p.m.ē.); Baāša (910.-887. g.p.m.ē.); Ela (887.-886. g.p.m.ē.); Zimrs (886. g.p.m.ē.); Omrs (886.-875. g.p.m.ē.); Ahabs (875.-853. g.p.m.ē.); Ahazija (853.-852. g.p.m.ē.); Jehorams (852.-841. g.p.m.ē.); Jehu (841.-814. g.p.m.ē.); Jehoašs (814.-806. g.p.m.ē.); Jegoašs (806.-791. g.p.m.ē.); Jeroboams II (791.-750. g.p.m.ē.); Zaharija (750. g.p.m.ē.); Šallums (749. g.p.m.ē.); Menahems (749.-739. g.p.m.ē.); Pekahija (739.-737. g.p.m.ē.); Pekahs (737.-732. g.p.m.ē.); Osija (732.-722. g.p.m.ē.);

Pašreizējā versija, 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 11.50

Izraēlas valsts (ivr. ממלכת ישראל‎; angl. Kingdom of Israel, vāc. Königreich Israel, fr. Royaume d'Israël, kr. Израильское царство) - valsts Palestīnas ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē. Tās teritorija izveidojās, reģionā ienākot senebreju ciltīm XII gs.p.m.ē. un uzsākot Palestīnas iekarošanu un vietējo pilsētvalstu pakļaušanu. Par valstisku veidojumu uzskatāma aptuveni no XI gs. p.m.ē. otrās puses. Pirmais senebreju valdnieks, saskaņā ar Bībelē ietvertajiem senebreju hroniku fragmentiem, bijis Sauls (valdījis apt. 1067.-1055. g.p.m.ē.) no benjaminu cilts, kura rezidence atradusies Givā (Dāvids rezidenci pārcēla uz iekaroto jevusu polisas centru Jeruzalemi). 928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (jūdu cilts un daļa benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot Jūdejas valsti). 722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci Asīrijas valsts. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā samarieši.

Skat. arī Merneptaha stēla

ap 1000 g.p.m.ē.
iespējamās senebreju cilšu teritorijas
valsts sašķelšanās
Jehu zemojas Asīrijas valdnieka priekšā

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

William G. Dever. Who Were the Early Israelites and Where Did They Come From? - Wm. B. Eerdmans Publishing, 2006, P. 268, ISBN 0802844162
Johnson Paul. A History of the Jews. - Weidenfeld and Nicolson: London, 1987. ISBN 0-297-79091-9

Herbert Donner. Geschichte des Volkes Israel und seiner Nachbarn in Grundzügen. Grundrisse zum Alten Testament. - Bd 4/1, 4/2. - Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 2001, ISBN 3525516649

Resursi internetā par šo tēmu

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 |-
 | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
-| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1060.-722. g.p.m.ē.
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~1060.-722. g.p.m.ē.
 |-
 | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:'''
@@ 43. rindiņa: / 43. rindiņa: @@
 | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Palestine_1020_BC.jpg|200px]]
 |}
-'''Izraēļu valsts''' (ivr. ממלכת ישראל‎) - valsts [[Palestīna]]s ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē. Tās teritorija izveidojās, [[senebreji|senebreju]] ciltīm XIII gs.p.m.ē. uzsākot [[Palestīna]]s iekarošanu un vietējo tautu un cilšu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] pakļaušanu. Par valsti uzskatāma aptuveni no 1060. gadiem. Pirmais senebreju [[valdnieks]], saskaņā ar [[Bībele|Bībelē]] ietvertajiem senebreju hroniku fragmentiem, bijis [[Sauls (Izraēlas valdnieks)|Sauls]] (valdījis apt. 1067.-1055. g.p.m.ē.) no ''benjaminu'' [[cilts]], kura rezidence atradusies Givā ([[Dāvids (Izraēlas valdnieks)|Dāvids]] rezidenci pārcēla uz iekaroto ''jevusu'' [[polisa]]s centru Jeruzalemi). 928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (''jūdu'' cilts un daļa ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot [[Jūdejas valsts|Jūdejas valsti]]). 722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci [[Asīrijas valsts]]. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā [[samarieši]].
+'''Izraēlas valsts''' (ivr. ממלכת ישראל‎; angl. ''Kingdom of Israel'', vāc. ''Königreich Israel'', fr. ''Royaume d'Israël'', kr. ''Израильское царство'') - valsts [[Palestīna]]s ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē. Tās teritorija izveidojās, reģionā ienākot [[senebreji|senebreju]] ciltīm XII gs.p.m.ē. un uzsākot Palestīnas iekarošanu un vietējo [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] pakļaušanu. Par valstisku veidojumu uzskatāma aptuveni no XI gs. p.m.ē. otrās puses. Pirmais senebreju [[valdnieks]], saskaņā ar [[Bībele|Bībelē]] ietvertajiem senebreju hroniku fragmentiem, bijis [[Sauls, Izraēlas valdnieks|Sauls]] (valdījis apt. 1067.-1055. g.p.m.ē.) no ''benjaminu'' [[cilts]], kura rezidence atradusies Givā ([[Dāvids, Izraēlas valdnieks|Dāvids]] rezidenci pārcēla uz iekaroto ''jevusu'' [[polisa]]s centru Jeruzalemi). 928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (''jūdu'' cilts un daļa ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot [[Jūdejas valsts|Jūdejas valsti]]). 722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci [[Asīrijas valsts]]. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā [[samarieši]].
-==== Nosaukums citās valodās: ====
+Skat. arī [[Merneptaha stēla]]
-* '''vāciski:''' ''Königreich Israel''
+==== ====
-* '''angliski:''' ''Kingdom of Israel''
-* '''franciski:''' ''Royaume d'Israël''
-* '''krieviski:''' ''Израильское царство''
-== Ilustratīvie materiāli ==
 <center><gallery>
 Attēls:Saul_kingdom_.jpg|ap 1000 g.p.m.ē.
@@ 60. rindiņa: / 55. rindiņa: @@
 </gallery></center>
-== Literatūra ==
+==== Literatūra par šo tēmu ====
 * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.
+----
+* William G. Dever. Who Were the Early Israelites and Where Did They Come From? - Wm. B. Eerdmans Publishing, 2006, P. 268, ISBN 0802844162
+* Johnson Paul. A History of the Jews. - Weidenfeld and Nicolson: London, 1987. ISBN 0-297-79091-9
 ----
 * Herbert Donner. Geschichte des Volkes Israel und seiner Nachbarn in Grundzügen. Grundrisse zum Alten Testament. - Bd 4/1, 4/2. - Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 2001, ISBN 3525516649
-== Resursi internetā par šo tēmu ==
+==== Resursi internetā par šo tēmu ====
+* [http://jewishencyclopedia.com/ The Jewish Encyclopedia]
+* [http://www.dinur.org/1.html?rsID=219 The Jewish History Resource Center - The Hebrew University of Jerusalem]
 * [http://www.livius.org/ livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome]
 * [http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=496&letter=C&search=Chronology  «Chronology». Jewish Encyclopedia.]


pastāv:	~1060.-722. g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Giva (1047.-1007. g.p.m.ē.) Jeruzaleme (1005.-927. g.p.m.ē.) Nablusa (928.-910. g.p.m.ē.) Tirza (910.-870. g.p.m.ē.) Šomrona (870.-722. g.p.m.ē.)
valdnieki:	Sauls (1047.-1007. g.p.m.ē.) Išbošets (1007.-1005. g.p.m.ē) Dāvids (1005.-967. g.p.m.ē.) Zālamans (971.-931. g.p.m.ē.) Jeroboams I (931.-911. g.p.m.ē.) Nadabs (911.-910. g.p.m.ē.) Baāša (910.-887. g.p.m.ē.) Ela (887.-886. g.p.m.ē.) Zimrs (886. g.p.m.ē.) Omrs (886.-875. g.p.m.ē.) Ahabs (875.-853. g.p.m.ē.) Ahazija (853.-852. g.p.m.ē.) Jehorams (852.-841. g.p.m.ē.) Jehu (841.-814. g.p.m.ē.) Jehoašs (814.-806. g.p.m.ē.) Jegoašs (806.-791. g.p.m.ē.) Jeroboams II (791.-750. g.p.m.ē.) Zaharija (750. g.p.m.ē.) Šallums (749. g.p.m.ē.) Menahems (749.-739. g.p.m.ē.) Pekahija (739.-737. g.p.m.ē.) Pekahs (737.-732. g.p.m.ē.) Osija (732.-722. g.p.m.ē.)

Atšķirības starp "Izraēļu valsts" versijām

Pašreizējā versija, 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 11.50

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt