Atšķirības starp "Vasalis" versijām
m |
m |
||
| (17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vasalis''' (no lat. ''vassus'' - "karavīrs"; fr. ''vassal'', vāc. ''Vassal, Lehnsmann'', kr. ''вассал'' - no jaunlat. ''vassalus'') - | + | '''Vasalis''' (no lat. ''vassus'' - "karavīrs"; fr. ''vassal'', vāc. ''Vassal, Lehnsmann'', kr. ''вассал'' - no jaunlat. ''vassalus'') - hierarhijā augstākstāvošam [[Sizerens|sizerenam]] kalpojoša brīva persona, kura par militāro dienestu u.c. pienākumu pildīšanu no [[Senjors|senjora]] saņēma (uz [[vasalitāte]]s pienākumu pildīšanas laiku) zemi ([[Lēnis|lēni]] - ne tikai zemi un tās bagātības, bet arī cilvēkus), amatu vai citu materiālu labumu, kā arī tiesisko aizsardzību. |
| − | + | Visbiežāk pieprasītās un viscienījamākās ''lēņa'' gaitas bija karadienests ar paša ''vasaļa'' zirgu, bruņām un ieročiem, kas tika iegādāti par ienākumiem no lēņa. Godājams pienākums bija arī lēņa kunga pavadīšana ceļojumos. Taču pastāvēja arī daudzi tā dēvētie '''gaitas vasaļi''', kuri strādāja sizerena pilīs un muižās kā kalēji, namdari, mūrnieki un citi amatnieki, zirgupuiši, pavāri, ziņneši, pārvaldnieki. Dažkārt ''lēni'' piešķīra kā balvu par ilgu un uzcītīgu dienestu, varonību karā vai citiem nopelniem. Gan gaitas, gan karavīri ''vasaļi'' vienādām tiesībām, kuru galvenā iezīme bija ''vasaļa'' brīvība no visām [[Klaušas|klaušām]] un nodevām, izņemot lēņa dienestu. Visus ienākumus, ko sniedza izlēņotais labums, drīkstēja paturēt pats ''vasalis''. Lēni varēja nodot mantiniekiem. Ja ''vasalis'' nepildīja dienestu vai mira bez mantiniekiem, ''lēnis'' atgriezās atpakaļ [[Sizerens|sizerena]] valdījumā. ''Lēnis'' nebija privātīpašums, bet tikai valdījums, dienesta zeme, kuru bez sizerena atļaujas nedrīkstēja dalīt, ieķīlāt vai pārdot. Ja ''vasalis'' lauza uzticību kungam ([[felonija]]), tad zaudēja savu lēni. | |
| − | == Literatūra == | + | Prūsijā [[Teitoņu ordenis|Ordeņa]] zemēs vietējiem piešķirto lēņu skaits mērāms simtos, bet Rietumlatvijā uz 1559. gadu bez kuršu [[ķoniņi]]em vēl zināmas vismaz divdesmit vietējās izcelsmes lēņavīru dzimtas. Vietējās izcelsmes vasaļus dēvēja par par '''novadniekiem''' (''nowadneeken'', ar "novadu" saprotot norobežotu zemesgabalu). Turklāt vietējie iedzīvotāji lēņus saņēma pēc kuršu lēņa tiesībām, kas nozīmēja paplašinātas mantojuma tiesības: dēlu trūkuma gadījumā kuršu lēņus drīkstēja mantot arī brāļu un brālēnu dēli. Lēņa vīra tiesības Livonijas bīskapijās bija plašākas nekā Ordeņa valstī: bīskapu lēņa vīri varēja tiesāt zemniekus, kas dzīvoja uz lēņa, un šos lēņus varēja mantot arī pa sieviešu līniju. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[lēņa tiesības]], [[benefīcijs]], [[lēnis]], [[omāžs]], [[komendācija]], [[leimaņi]], [[ķoniņi]] | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 11. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 11. lpp. | ||
| + | * Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp. | ||
---- | ---- | ||
* Rouche, Michel. Private life conquers state and society. // A History of Private Life vol 1 / Paul Veyne, ed. - Harvard University Press, 1987, ISBN 0-674-39974-9 | * Rouche, Michel. Private life conquers state and society. // A History of Private Life vol 1 / Paul Veyne, ed. - Harvard University Press, 1987, ISBN 0-674-39974-9 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| − | |||
* [http://umija.org/gwma:Lehenswesen+und+Vasall Lehnswesen und Vasall] | * [http://umija.org/gwma:Lehenswesen+und+Vasall Lehnswesen und Vasall] | ||
* [http://www.brainworker.ch/Geschichte/feudalismus.htm Kernbegriffe aus der Terminologie des Feudalismus] | * [http://www.brainworker.ch/Geschichte/feudalismus.htm Kernbegriffe aus der Terminologie des Feudalismus] | ||
* [http://germazope.uni-trier.de/Projects/WBB/woerterbuecher/dwb/selectarticle?lemid=GV00027 VASALL, m. gefolgsmann, lehensmann] | * [http://germazope.uni-trier.de/Projects/WBB/woerterbuecher/dwb/selectarticle?lemid=GV00027 VASALL, m. gefolgsmann, lehensmann] | ||
* [http://www.hls-dhs-dss.ch/textes/d/D15980.php Feudalgesellschaft] | * [http://www.hls-dhs-dss.ch/textes/d/D15980.php Feudalgesellschaft] | ||
| + | * [http://netzwerk.wisis.de/text/372.htm Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft] | ||
---- | ---- | ||
* [http://mirslovarei.com/content_his/VASSAL-600.html Вассал - Исторический словарь] | * [http://mirslovarei.com/content_his/VASSAL-600.html Вассал - Исторический словарь] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 14. februāris, plkst. 12.58
Vasalis (no lat. vassus - "karavīrs"; fr. vassal, vāc. Vassal, Lehnsmann, kr. вассал - no jaunlat. vassalus) - hierarhijā augstākstāvošam sizerenam kalpojoša brīva persona, kura par militāro dienestu u.c. pienākumu pildīšanu no senjora saņēma (uz vasalitātes pienākumu pildīšanas laiku) zemi (lēni - ne tikai zemi un tās bagātības, bet arī cilvēkus), amatu vai citu materiālu labumu, kā arī tiesisko aizsardzību.
Visbiežāk pieprasītās un viscienījamākās lēņa gaitas bija karadienests ar paša vasaļa zirgu, bruņām un ieročiem, kas tika iegādāti par ienākumiem no lēņa. Godājams pienākums bija arī lēņa kunga pavadīšana ceļojumos. Taču pastāvēja arī daudzi tā dēvētie gaitas vasaļi, kuri strādāja sizerena pilīs un muižās kā kalēji, namdari, mūrnieki un citi amatnieki, zirgupuiši, pavāri, ziņneši, pārvaldnieki. Dažkārt lēni piešķīra kā balvu par ilgu un uzcītīgu dienestu, varonību karā vai citiem nopelniem. Gan gaitas, gan karavīri vasaļi vienādām tiesībām, kuru galvenā iezīme bija vasaļa brīvība no visām klaušām un nodevām, izņemot lēņa dienestu. Visus ienākumus, ko sniedza izlēņotais labums, drīkstēja paturēt pats vasalis. Lēni varēja nodot mantiniekiem. Ja vasalis nepildīja dienestu vai mira bez mantiniekiem, lēnis atgriezās atpakaļ sizerena valdījumā. Lēnis nebija privātīpašums, bet tikai valdījums, dienesta zeme, kuru bez sizerena atļaujas nedrīkstēja dalīt, ieķīlāt vai pārdot. Ja vasalis lauza uzticību kungam (felonija), tad zaudēja savu lēni.
Prūsijā Ordeņa zemēs vietējiem piešķirto lēņu skaits mērāms simtos, bet Rietumlatvijā uz 1559. gadu bez kuršu ķoniņiem vēl zināmas vismaz divdesmit vietējās izcelsmes lēņavīru dzimtas. Vietējās izcelsmes vasaļus dēvēja par par novadniekiem (nowadneeken, ar "novadu" saprotot norobežotu zemesgabalu). Turklāt vietējie iedzīvotāji lēņus saņēma pēc kuršu lēņa tiesībām, kas nozīmēja paplašinātas mantojuma tiesības: dēlu trūkuma gadījumā kuršu lēņus drīkstēja mantot arī brāļu un brālēnu dēli. Lēņa vīra tiesības Livonijas bīskapijās bija plašākas nekā Ordeņa valstī: bīskapu lēņa vīri varēja tiesāt zemniekus, kas dzīvoja uz lēņa, un šos lēņus varēja mantot arī pa sieviešu līniju.
Skat. arī: lēņa tiesības, benefīcijs, lēnis, omāžs, komendācija, leimaņi, ķoniņi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 11. lpp.
- Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp.
- Rouche, Michel. Private life conquers state and society. // A History of Private Life vol 1 / Paul Veyne, ed. - Harvard University Press, 1987, ISBN 0-674-39974-9
Resursi internetā par šo tēmu
- Lehnswesen und Vasall
- Kernbegriffe aus der Terminologie des Feudalismus
- VASALL, m. gefolgsmann, lehensmann
- Feudalgesellschaft
- Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft
