Atšķirības starp "Muižas tiesa" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Muižas tiesa''' (vāc. ''Gutsgericht, Patrimonialgericht'') - [[muiža]]s īpašnieka tiesas vara pār saviem [[Dzimtļaudis|dzimtļaudīm]]. ''Muižas tiesa'' izveidojās Eiropā viduslaikos līdz ar [[Lēnis|lēņu]] sistēmas izveidošanos un [[dzimtbūšana]]s iedibināšanos. Francijā ''muižas tiesu'' atcēla XVIII gs. beigās, vācu zemēs - XIX gs. vidū, Krievijā ''muižas tiesa'' pastāvēja no XVI gs. līdz 1861. gadam. [[Livonija|Livonijā]] ''muižas tiesa'' izveidojās XIV gs. otrajā pusē līdz ar muižu lomas nostiprināšanos. | + | '''Muižas tiesa''' (vāc. ''Gutsgericht, Patrimonialgericht'') - [[muiža]]s īpašnieka tiesas vara pār saviem [[Dzimtļaudis|dzimtļaudīm]]. ''Muižas tiesa'' izveidojās Eiropā viduslaikos līdz ar [[Lēnis|lēņu]] sistēmas izveidošanos un [[dzimtbūšana]]s iedibināšanos. Francijā ''muižas tiesu'' atcēla XVIII gs. beigās, vācu zemēs - XIX gs. vidū, Krievijā ''muižas tiesa'' pastāvēja no XVI gs. līdz 1861. gadam. |
| + | |||
| + | [[Livonija|Livonijā]] ''muižas tiesa'' izveidojās XIV gs. otrajā pusē līdz ar muižu lomas nostiprināšanos. Iedibinājās lēņu muižās [[Bīskaps|bīskapu]] novados. Bīskapi izlēņojot zemes saviem [[Vasalis|vasaļiem]], nodeva arī daļu no administratīvās un tiesas varas. Savukārt [[Teitoņu ordenis|Ordenis]] parasti saviem vasaļiem neizlēņoja tiesības spriest tiesu (juridikcija palika [[Fogts|fogtu]] ziņā). Lēņa kungs ar formulu ”zeme ir izlēņota ar tiesībām par kaklu un roku” deleģēja savam vasalim varu spriest tiesu pār lēņa novada pavalstnieku noziegumiem. Ja kādu ļaundari noķera kāda muižnieka zemē, tad to izdeva tiesāt tam muižniekam, kura zemes robežās viņš bija izdarījis noziegumu. Taču ''muižas tiesas'' vara bija daudz šaurākā par fogta tiesas varu un svarīgās prāvas muižās tiesā bija nepieciešama fogta kā augstākas varas pārstāvja klātbūtne. Ar laiku ''muižas tiesu'' loma pieauga un tās ieguva neierobežotu varu pār dzimtļaudīm. Par tiesnešiem tika izvēlēti zemnieki. Muižkungs piedalījas tikai tiesu darbu organizacijā, apstiprināja un pasludināja spriedumus, ka arī saņēma 1/3 daļu piespriestas soda naudas. Līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu ''muižas tiesas'' tika aizstātas ar [[Pagasttiesa|pagasttiesām]]. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 5. marts, plkst. 12.03
Muižas tiesa (vāc. Gutsgericht, Patrimonialgericht) - muižas īpašnieka tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm. Muižas tiesa izveidojās Eiropā viduslaikos līdz ar lēņu sistēmas izveidošanos un dzimtbūšanas iedibināšanos. Francijā muižas tiesu atcēla XVIII gs. beigās, vācu zemēs - XIX gs. vidū, Krievijā muižas tiesa pastāvēja no XVI gs. līdz 1861. gadam.
Livonijā muižas tiesa izveidojās XIV gs. otrajā pusē līdz ar muižu lomas nostiprināšanos. Iedibinājās lēņu muižās bīskapu novados. Bīskapi izlēņojot zemes saviem vasaļiem, nodeva arī daļu no administratīvās un tiesas varas. Savukārt Ordenis parasti saviem vasaļiem neizlēņoja tiesības spriest tiesu (juridikcija palika fogtu ziņā). Lēņa kungs ar formulu ”zeme ir izlēņota ar tiesībām par kaklu un roku” deleģēja savam vasalim varu spriest tiesu pār lēņa novada pavalstnieku noziegumiem. Ja kādu ļaundari noķera kāda muižnieka zemē, tad to izdeva tiesāt tam muižniekam, kura zemes robežās viņš bija izdarījis noziegumu. Taču muižas tiesas vara bija daudz šaurākā par fogta tiesas varu un svarīgās prāvas muižās tiesā bija nepieciešama fogta kā augstākas varas pārstāvja klātbūtne. Ar laiku muižas tiesu loma pieauga un tās ieguva neierobežotu varu pār dzimtļaudīm. Par tiesnešiem tika izvēlēti zemnieki. Muižkungs piedalījas tikai tiesu darbu organizacijā, apstiprināja un pasludināja spriedumus, ka arī saņēma 1/3 daļu piespriestas soda naudas. Līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu muižas tiesas tika aizstātas ar pagasttiesām.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107. lpp.
- Monika Wienfort. Patrimonialgerichte in Preußen: ländliche Gesellschaft und bürgerliches Recht 1770–1848/49. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2001, ISBN 3525351631
- Herbert Mundhenke. Das Patrimonialgericht Adelebsen. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 1941, S. 83
