Atšķirības starp "Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa''' - 1764. gadā latviešu valodā izdotas muižas zemnieku tiesības, kuras izveidojis [[Ašeradena]]s un Rīmaņu (''Roemershof'') | + | '''Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa''' - 1764. gadā latviešu valodā izdotas muižas [[zemnieku tiesības]], kuras izveidojis [[Ašeradena]]s un Rīmaņu (''Roemershof'') kungs barons Karls Frīdrihs [[Šulci-Ašeradeni|Šulcs fon Ašeradens]]. |
| − | == Literatūra == | + | Sastāvēja no trim daļām, no kurām pirmā veltīta kustamajai mantai, otrā - zemnieku zemes valdījumam, trešā - zemnieku klaušām un nodevām. Šis likums izraisīja vislielāko neapmierinātību Vidzemes [[bruņniecība]]s aprindās. Šulcs saņēma savas [[kārta]]s brāļu pārmetumus, jo viņš noteica, ka "visas nesamās un vedamās lietas, tādas ir: nauda, labība, lopi, zirgi, drēbes, trauki, kas zemniekam tagadiņ ir, jeb to viņš uz priekšu vēl nopelnīs un turēs, nospriežu es ar šo likumu par viņa patiesu brīvu piederējumu, tā ka viņam būs vaļas ar šo savu piederējumu darīt, kā vien patīk, pārdot, ķīlā nolikt, bērniem jeb radiem mirstot atvēlēt". Savukārt mantu pārdošanas gadījumā muižkungs noteica, ka viņam ir pirmpirkuma tiesības, maksājot to pašu, ko cits sola. Nevarēja būt par mantiniekiem tās personas, kuras ieprecējušās citā muižā. Bet gadījumā, ja [[dzimtcilvēks]] ir muižai parādā, tad visa viņa manta kā ķīla paliek muižkunga rīcībā. Otrajā nodaļā bija izskatīti ar zemes lietām saistīti jautājumi: "visas zemnieku zemes paliek, kā no pirmā laika, tāpat ir uz priekšu tam dzimtkungam piederīgas: tomēr būs ikkatram zemniekam to zemes gabalu, kas tam vienreiz ierādīts un no viņa iekopts ir, kas pareizi klausa un savu tiesu nodod, priekš sevis un saviem bērniem mūždien paturēt". Kas nespēja nodevas pildīt, muižkungs bija tiesīgs pielikt citu zemnieku par uzraugu vai arī pie cita zemnieka par kalpu nosūtīt. Lai zemnieki laikus varētu doties laulībā un ātrāk radīt jaunu dzimtļaužu paaudzi, šis muižas likums noteica, ka puišus muižas dienestā drīkstēja turēt līdz 24 gadu vecumam, bet meitas līdz 20 gadiem. Tika noteikts [[Klaušas|klaušu]] apjoms. Zemnieki par nelikumīgām prasībām nu varēja sūdzēties ķeizariskajā [[Zemes tiesa|zemes tiesā]]. Tika pieļauts, ka tiesa var atzīt par vainīgu arī kungu. 1765. gada janvārī [[Landtāgs|landtāgā]] Šulcam bija jāsniedz paskaidrojumi par savu rīcību, jo muižnieku vairākums "Zemnieku tiesas" izdošanu uzskatīja par pārsteidzīgu. Šulcs teica plašu apgaismotāju garā sacerētu runu. Uzskatot, ka Šulcs ir nepareizi rīkojies, publicējot "Zemnieku tiesu", landtāgs panāca, ka grāmatas vēl nepārdotos eksemplārus [[Draudze|draudžu]] mācītāji savāca atpakaļ un sadedzināja. Tāpat landtāga komisija nolēma, ka sodāms grāmatu tirgotājs Frelichs, kura asktivitāšu dēļ šo brošūru paspēja iegādāties zemnieki no plašas apkārtnes, maldīgi iedomājoties, ka noteikumi attiecas uz visu muižu zemniekiem. Rezultātā Šulcs savāca atpakaļ zemniekiem izdalītos eksemplārus un šie muižas likumi pārstāja darboties. Pēc Šulca piemēra līdzīgus likumus 1765. gada vasarā izdeva arī Vecbebru un Jaunbebru muižu dzimtkungi brāļi fon Vilkeni. 1765. gada [[landtāgs]] kodeksēja muižkungu un dzimtļaužu attiecības, kas būtībā bija Aizkraukles "Zemnieku tiesas" jauna redakcija. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 22. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 22. lpp. | ||
* Švābe A. Vecākās zemnieku tiesības. – Rīga, 1927. | * Švābe A. Vecākās zemnieku tiesības. – Rīga, 1927. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=1804 Kviesis A. Aizkraukles muižkungs un viņa “Zemnieku tiesa”. // Staburags, 2005. gada 8. , 10., 15., 17., 19., 22. februāris] | * [http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=1804 Kviesis A. Aizkraukles muižkungs un viņa “Zemnieku tiesa”. // Staburags, 2005. gada 8. , 10., 15., 17., 19., 22. februāris] | ||
| 14. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
| − | |||
Pašreizējā versija, 2017. gada 3. maijs, plkst. 09.50
Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa - 1764. gadā latviešu valodā izdotas muižas zemnieku tiesības, kuras izveidojis Ašeradenas un Rīmaņu (Roemershof) kungs barons Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašeradens.
Sastāvēja no trim daļām, no kurām pirmā veltīta kustamajai mantai, otrā - zemnieku zemes valdījumam, trešā - zemnieku klaušām un nodevām. Šis likums izraisīja vislielāko neapmierinātību Vidzemes bruņniecības aprindās. Šulcs saņēma savas kārtas brāļu pārmetumus, jo viņš noteica, ka "visas nesamās un vedamās lietas, tādas ir: nauda, labība, lopi, zirgi, drēbes, trauki, kas zemniekam tagadiņ ir, jeb to viņš uz priekšu vēl nopelnīs un turēs, nospriežu es ar šo likumu par viņa patiesu brīvu piederējumu, tā ka viņam būs vaļas ar šo savu piederējumu darīt, kā vien patīk, pārdot, ķīlā nolikt, bērniem jeb radiem mirstot atvēlēt". Savukārt mantu pārdošanas gadījumā muižkungs noteica, ka viņam ir pirmpirkuma tiesības, maksājot to pašu, ko cits sola. Nevarēja būt par mantiniekiem tās personas, kuras ieprecējušās citā muižā. Bet gadījumā, ja dzimtcilvēks ir muižai parādā, tad visa viņa manta kā ķīla paliek muižkunga rīcībā. Otrajā nodaļā bija izskatīti ar zemes lietām saistīti jautājumi: "visas zemnieku zemes paliek, kā no pirmā laika, tāpat ir uz priekšu tam dzimtkungam piederīgas: tomēr būs ikkatram zemniekam to zemes gabalu, kas tam vienreiz ierādīts un no viņa iekopts ir, kas pareizi klausa un savu tiesu nodod, priekš sevis un saviem bērniem mūždien paturēt". Kas nespēja nodevas pildīt, muižkungs bija tiesīgs pielikt citu zemnieku par uzraugu vai arī pie cita zemnieka par kalpu nosūtīt. Lai zemnieki laikus varētu doties laulībā un ātrāk radīt jaunu dzimtļaužu paaudzi, šis muižas likums noteica, ka puišus muižas dienestā drīkstēja turēt līdz 24 gadu vecumam, bet meitas līdz 20 gadiem. Tika noteikts klaušu apjoms. Zemnieki par nelikumīgām prasībām nu varēja sūdzēties ķeizariskajā zemes tiesā. Tika pieļauts, ka tiesa var atzīt par vainīgu arī kungu. 1765. gada janvārī landtāgā Šulcam bija jāsniedz paskaidrojumi par savu rīcību, jo muižnieku vairākums "Zemnieku tiesas" izdošanu uzskatīja par pārsteidzīgu. Šulcs teica plašu apgaismotāju garā sacerētu runu. Uzskatot, ka Šulcs ir nepareizi rīkojies, publicējot "Zemnieku tiesu", landtāgs panāca, ka grāmatas vēl nepārdotos eksemplārus draudžu mācītāji savāca atpakaļ un sadedzināja. Tāpat landtāga komisija nolēma, ka sodāms grāmatu tirgotājs Frelichs, kura asktivitāšu dēļ šo brošūru paspēja iegādāties zemnieki no plašas apkārtnes, maldīgi iedomājoties, ka noteikumi attiecas uz visu muižu zemniekiem. Rezultātā Šulcs savāca atpakaļ zemniekiem izdalītos eksemplārus un šie muižas likumi pārstāja darboties. Pēc Šulca piemēra līdzīgus likumus 1765. gada vasarā izdeva arī Vecbebru un Jaunbebru muižu dzimtkungi brāļi fon Vilkeni. 1765. gada landtāgs kodeksēja muižkungu un dzimtļaužu attiecības, kas būtībā bija Aizkraukles "Zemnieku tiesas" jauna redakcija.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 22. lpp.
- Švābe A. Vecākās zemnieku tiesības. – Rīga, 1927.
