Šulci-Ašeradeni
baroni Šulci fon Ašeradeni (Baron Schoultz von Ascheraden, kr. бароны Шульц фон Ашераден) – čehu izcelsmes (Nēhe pie Prāgas) vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Ašeradenas dzimtkungi. 1674. gadā karalis Kārlis XI par izcilu dienestu savam majoram Martinam Šulcam (Martin Schoultz, 1617-1682) piešķīra dižciltību, ģerboni un Aizkraukles (von Ascheraden) brīvkunga titulu. 1675. gadā dzimta uzņemta Zviedrijas bruņniecībā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1839. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. Citu vācbaltiešu aristokrātijas dzimtu vidū Ašeradeni izcēlās ar to, ka ģimenes vīrieši tradicionāli biežāk izvēlējās nevis akadēmisko vai militāro karjeru, bet gan komercdarbību (kas bruņniecības un pat muižniecības vidū netika uzskatīts par labu toni un kārtai atbilstošu nodarbi).
Dzimta sadalījās divās līnijās:
- Vidzemes Šulci fon Ašeradeni;
- Pomerānijas Šulci fon Ašeradeni – līnijas aizsācējs bija Martins Simons Šulcs fon Ašeradens (Martin Simon Baron Schoultz von Ascheraden, 1660-1730).
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Aizkraukles pils komendants, Zviedrijas armijas pulkvedis Simons Šulcs (Simon Schoultz, ~1588-1633); ģenerālleitnants (no 1679), Narvas gubernators barons (no1674) Martins Šulcs fon Ašeradens (Martin Baron Schoultz von Ascheraden, 1617-1682); pulkvedis Karls Fridrihs Šulcs fon Ašerādens (Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden, 1656-1728); Vismāras un Štrālzundes gubernators, ģenerālleitnants barons Martins Simons Šulcs fon Ašeradens no Pomerānijas nama (Martin Simon Baron Schoultz von Ascheraden, 1660-1730); Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesas sastādītājs, Vidzemes landrāts (no 1759) barons Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens (Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden, 1720–1782); vēsturnieks Karls Šulcs fon Ašeradens no Pomerānijas nama(Carl Gustav Schoultz von Ascheraden, 1743–1798); Prūsijas diplomāts Augusts Šulcs fon Ašeradens no Pomerānijas nama (August Ludwig Schoultz von Ascheraden, 1793–1859);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Aizkraukles (Schloß Ascheraden), Rēmera (Roemershof, Römershof), Zalabu (Selubben), Veibes (Winterfeld), Barišu (Borgeshof, Borigshof), Šķiliņu (Schillingshof), Buļļu (Bullenhof), Ērbērģes, Liezēres (Löser), Skrīveru, Slīpes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Friedrich Bienemann jun. (1898). Aus der Korrespondenz des Landraths Karl Friedrich Freiherrn von Schultz-Ascheraden 1761–1763. // Baltische Monatsschrift, 45, S. 1–28, 121–146, 211–236.
