Atšķirības starp "Eklēziskās tiesības" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Eklēziskās tiesības''' (lat. ''ius ecclesiasticum'') - visas tiesības, ko ir radījušas [[Baznīca]]s pārvaldes institūcijas. | + | '''Eklēziskās tiesības''' (lat. ''ius ecclesiasticum'') - visas tiesības, ko ir radījušas [[Baznīca]]s pārvaldes institūcijas. Pirmsreformācijas Rietumu kristīgās Baznīcas tiesības un pēcreformācijas [[Romas katoļu Baznīca]]s tiesības, kas regulē Baznīcas iekšējo organizāciju, tās attiecības ar valsti, reglamentē garīdzniecības dzīvi, kā arī viduslaikos tās atrunāja civilo un krimināltiesību jomu, tādējādi pakļaujot arī laicīgās personas Baznīcas jurisdikcijai. Baznīcas tiesības ietver arī visus tos laicīgās varas juridiskos aktus, kas nosaka valsts un Baznīcas savstarpējās attiecības, neizņemot pat likumus par valsts un baznīcas šķiršanu, t.i. eklēziskās tiesības attiecas uz visām tiesībām, ko ir radījušas Baznīcas pārvaldes institūcijas, pat uz tām, kas ir izveidotas vēlāk, balstoties uz kompilāciju ''[[Corpus iuris canonici]]''. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://cyberleninka.ru/article/n/andrey-yurievich-mitrofanov-tserkovnoe-pravo-i-ego-kodifikatsiya-v-period-rannego-srednevekovya-iv-xi-v-moskva-izd-vo-krutitskogo-podvorya ШАГИНЯН А.К. АНДРЕЙ ЮРЬЕВИЧ МИТРОФАНОВ. «ЦЕРКОВНОЕ ПРАВО И ЕГО КОДИФИКАЦИЯ В ПЕРИОД РАННЕГО СРЕДНЕВЕКОВЬЯ (IV–XI В.)». МОСКВА: ИЗД-ВО КРУТИЦКОГО ПОДВОРЬЯ, 2010. 432 С. (С ФРАНЦУЗСКИМ РЕЗЮМЕ). (СЕРИЯ «МАТЕРИАЛЫ ПО ИСТОРИИ ЦЕРКВИ». КНИГА 45)] | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 31. decembris, plkst. 18.08
Eklēziskās tiesības (lat. ius ecclesiasticum) - visas tiesības, ko ir radījušas Baznīcas pārvaldes institūcijas. Pirmsreformācijas Rietumu kristīgās Baznīcas tiesības un pēcreformācijas Romas katoļu Baznīcas tiesības, kas regulē Baznīcas iekšējo organizāciju, tās attiecības ar valsti, reglamentē garīdzniecības dzīvi, kā arī viduslaikos tās atrunāja civilo un krimināltiesību jomu, tādējādi pakļaujot arī laicīgās personas Baznīcas jurisdikcijai. Baznīcas tiesības ietver arī visus tos laicīgās varas juridiskos aktus, kas nosaka valsts un Baznīcas savstarpējās attiecības, neizņemot pat likumus par valsts un baznīcas šķiršanu, t.i. eklēziskās tiesības attiecas uz visām tiesībām, ko ir radījušas Baznīcas pārvaldes institūcijas, pat uz tām, kas ir izveidotas vēlāk, balstoties uz kompilāciju Corpus iuris canonici.
