Atšķirības starp "Vietniecība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Vietniecību kartes)
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
 
(10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Vietniecība''' (kr. ''наместничество'', vāc. ''Stattahalterschafte'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 [[guberņa]]s. ''Vietniecību'' pārvaldīja [[vietvaldis]] (''наместник'') ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 7.11.1775. [[Katrīna II, Krievijas imperatore|Katrīna II]] parakstīja [[Ukazs|ukazu]], saskaņā ar kuru guberņu teritorija tika samazināta, to skaits divkāršots, likvidētas [[province]]s (kādas pastāvēja vairākās guberņās kā iekšējie teritoriāli administratīvie apgabali) un mainīts [[Apriņķis|apriņķu]] plānojums. Pēc tam guberņu grupas tika apvienotas ''vietniecībās''. Reforma tika pabeigta 1785. gadā un tās rezultātā Krievijas impērija bija sadalīta 38 ''vietniecībās'', 3 guberņās (Maskavas, Pēterburgas un Pleskavas), kā arī Taurijas apgabalā (kam bija ''vietniecības'' tiesības). Katrīnas II valdīšanas beigās pastāvēja 50 ''vietniecības'' un guberņas, kā arī 1 apgabals. 1796. gadā ''vietniecības'' tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās [[Žečpospoļita]]s zemēs (1815.-1874.), Tālajos Austrumos (1905.-1906.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.).
+
[[Attēls:Russischen_Stattahalterschaften.jpg‎‎|right|thumb|200px|Krievijas impērijas vietniecības]]
 +
'''Vietniecība''' (kr. ''наместничество'', vāc. ''Stattahalterschafte'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 [[guberņa]]s. ''Vietniecību'' pārvaldīja [[vietvaldis]] (''наместник'') ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 7.11.1775. [[Katrīna II, Krievijas imperatore|Katrīna II]] parakstīja [[Ukazs|ukazu]], saskaņā ar kuru guberņu teritorija tika samazināta, to skaits divkāršots, likvidētas [[province]]s (kādas pastāvēja vairākās guberņās kā iekšējie teritoriāli administratīvie apgabali) un mainīts [[Apriņķis|apriņķu]] plānojums. Pēc tam guberņu grupas tika apvienotas ''vietniecībās''. Reforma tika pabeigta 1785. gadā un tās rezultātā Krievijas impērija bija sadalīta 38 ''vietniecībās'', 3 guberņās (Maskavas, Pēterburgas un Pleskavas), kā arī Taurijas apgabalā (kam bija ''vietniecības'' tiesības). Katrīnas II valdīšanas beigās pastāvēja 50 ''vietniecības'' un guberņas, kā arī 1 [[apgabals]]. 1796. gadā ''vietniecības'' tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās [[Žečpospoļita]]s zemēs (1815.-1874.), Tālajos Austrumos (1905.-1906.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.).
  
 
Skat. arī:
 
Skat. arī:
13. rindiņa: 14. rindiņa:
 
Attēls:Irkutsk_1792.jpg|Irkutskas vietniecība
 
Attēls:Irkutsk_1792.jpg|Irkutskas vietniecība
 
Attēls:Kavkaz_1792.jpg|Kaukāza vietniecība
 
Attēls:Kavkaz_1792.jpg|Kaukāza vietniecība
 +
Attēls:Kazan_1792.jpg|Kazaņas vietniecība
 +
Attēls:Kharkoff_1792.jpg|Harkovas vietniecība
 +
Attēls:Kiyev_1792.jpg|Kijevas vietniecība
 +
Attēls:Kostrom_1792.jpg|Kostromas vietniecība
 +
Attēls:Kursk_1792.jpg|Kurskas vietniecība
 +
Attēls:Mogilev_1792.jpg|Mogiļevas vietniecība
 +
Attēls:Nizegorodsk_1792.jpg|Ņižegorodskas vietniecība
 +
Attēls:Novgorod_1792.jpg|Novgorodas vietniecība
 +
Attēls:NovgorodSeversk_1792.jpg|Novgorodas-Severskas vietniecība
 +
Attēls:Oloneck_1792.jpg|Oloņeckas vietniecība
 +
Attēls:Orla_1792.jpg|Orlas vietniecība
 +
Attēls:Penza_1792.jpg|Penzas vietniecība
 +
Attēls:Perm_1792.jpg|Permas vietniecība
 +
Attēls:Polotsk_1792.jpg|Polockas vietniecība
 +
Attēls:Pskoff_1792.jpg|Pleskavas vietniecība
 +
Attēls:Riasan_1792.jpg|Rjazaņas vietniecība
 +
Attēls:Saratoff_1792.jpg|Saratovas vietniecība
 +
Attēls:Simbirsk_1792.jpg|Simbirskas vietniecība
 +
Attēls:Smolensk_1792.jpg|Smoļenskas vietniecība
 +
Attēls:Tamboff_1792.jpg|Tambovas vietniecība
 +
Attēls:Tobolsk_1792.jpg|Toboļskas vietniecība
 +
Attēls:Tula_1792.jpg|Tulas vietniecība
 +
Attēls:Tver_1792.jpg|Tveras vietniecība
 +
Attēls:Ufa_1792.jpg|Ufas vietniecība
 +
Attēls:Viatsk_1792.jpg|Vjatkas vietniecība
 +
Attēls:Vladimir_1792.jpg|Vladimiras vietniecība
 +
Attēls:Vologodsk_1792.jpg|Vologodskas vietniecība
 +
Attēls:Voronez_1792.jpg|Voroņežas vietniecība
 +
Attēls:Vyborg_1792.jpg|Viborgas vietniecība
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  
−
== Literatūra ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. lpp.
 +
----
 +
* Изображение губернских, наместнических, коллежских чиновников и всех штатских мундиров. 1794.
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://bse.sci-lib.com/article079928.html Значение слова "Наместничество" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article079928.html Значение слова "Наместничество" в Большой Советской Энциклопедии]

Pašreizējā versija, 2015. gada 7. augusts, plkst. 14.58

Krievijas impērijas vietniecības

Vietniecība (kr. наместничество, vāc. Stattahalterschafte) - administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 guberņas. Vietniecību pārvaldīja vietvaldis (наместник) ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 7.11.1775. Katrīna II parakstīja ukazu, saskaņā ar kuru guberņu teritorija tika samazināta, to skaits divkāršots, likvidētas provinces (kādas pastāvēja vairākās guberņās kā iekšējie teritoriāli administratīvie apgabali) un mainīts apriņķu plānojums. Pēc tam guberņu grupas tika apvienotas vietniecībās. Reforma tika pabeigta 1785. gadā un tās rezultātā Krievijas impērija bija sadalīta 38 vietniecībās, 3 guberņās (Maskavas, Pēterburgas un Pleskavas), kā arī Taurijas apgabalā (kam bija vietniecības tiesības). Katrīnas II valdīšanas beigās pastāvēja 50 vietniecības un guberņas, kā arī 1 apgabals. 1796. gadā vietniecības tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās Žečpospoļitas zemēs (1815.-1874.), Tālajos Austrumos (1905.-1906.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.).

Skat. arī:

Vietniecību kartes

  • Arhangeļskas vietniecība

  • Čerņigovas vietniecība

  • Jekaterinoslavskas vietniecība

  • Irkutskas vietniecība

  • Kaukāza vietniecība

  • Kazaņas vietniecība

  • Harkovas vietniecība

  • Kijevas vietniecība

  • Kostromas vietniecība

  • Kurskas vietniecība

  • Mogiļevas vietniecība

  • Ņižegorodskas vietniecība

  • Novgorodas vietniecība

  • Novgorodas-Severskas vietniecība

  • Oloņeckas vietniecība

  • Orlas vietniecība

  • Penzas vietniecība

  • Permas vietniecība

  • Polockas vietniecība

  • Pleskavas vietniecība

  • Rjazaņas vietniecība

  • Saratovas vietniecība

  • Simbirskas vietniecība

  • Smoļenskas vietniecība

  • Tambovas vietniecība

  • Toboļskas vietniecība

  • Tulas vietniecība

  • Tveras vietniecība

  • Ufas vietniecība

  • Vjatkas vietniecība

  • Vladimiras vietniecība

  • Vologodskas vietniecība

  • Voroņežas vietniecība

  • Viborgas vietniecība

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. lpp.
  • Изображение губернских, наместнических, коллежских чиновников и всех штатских мундиров. 1794.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Vietniecība&oldid=57460"