Atšķirības starp "Livonijas ordinācijas" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Livonijas ordinācijas''' (vidusl.lat. ''Ordinationes Livoniae'') - 1589. un 1598. | + | '''Livonijas ordinācijas''' (vidusl.lat. ''Ordinationes Livoniae'') - divi 1589. un 1598. gada [[Žečpospoļita]]s karaļa Sigismunda III Vāsas likumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s iekārtu un pārvaldi. |
| − | + | Saskaņā ar t.s. 1589. gada ''Pirmo Livonijas ordināciju'' (''Ordinationes Livoniae I'') teritoriju iedalīja 26 [[Stārastija|stārastijās]], taču to skaits ik pa laikam mainījās. Noteica, ka arī poļu un lietuviešu [[šļahtiči]]em ir tādas pašas tiesības hercogistē ieņemt valsts amatus, kā vietējiem muižniekiem, noteica hercogistes ienākumu sadali starp Poliju un Lietuvu, piemērojamās tiesības, karaspēka sasaukšanas un muižu izlēņošanas kārtību u.tml. Agrākās [[Livonijas konstitūcijas]] tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm: | |
| + | * [[Zemes tiesa]], viena katrā prezidiātā, kuras sastāvu iecēla karalis; | ||
| + | * [[Subkamerārijs]] - īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā, - dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | ||
| + | * [[Konventa tiesa]] - apelācijas instance (priekšsēdētājs pats administrators vai karaļa komisārs), kas sanāca 2 reizes gadā; | ||
| + | * [[Augstākais tribunāls]], 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā; | ||
| + | * [[Karaliskā tiesa]], kas Varšavā pieņēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās; | ||
| + | * [[Rīgas rāte]], augstākais tiesas orgāns pilsētā; | ||
| + | * [[Burggrāfa tiesa]], izstiesāja muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus. | ||
| − | + | Ar t.s. 1598. gada ''Otro Livonijas ordināciju'' (''Ordinationes Livoniae II'') [[Prezidiāts|prezidiāti]] tika pārdēvēti par [[Vojevodiste|vojevodistēm]] un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk [[Poviats|poviatos]] (''powiate''). Valsts muižas tika apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja [[Stārasts|stārasti]] jeb [[Pilskungs|pilskungi]]. Noteica Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, vietējo muižniecību tiesībās un pienākumos pilnībā pielīdzināja pārējai Žečpospoļitas muižniecībai un ierobežoja vācbaltiešu muižnieku privilēģijas. Tika paredzēta [[muižu revīzija]] un jauna zemes tiesību kodeksa izstrāde (skat. [[Hilhena zemes tiesību projekts]]). | |
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp. | ||
| + | * Trimoniene R.R. Livonijas muižnieku dzimtu ieceļošana Žemaitijā 16. gadsimta otrajā pusē - 17. gadsimta sākumā. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 61.-69. lpp. | ||
| + | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 101.-102. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.robertsfeldmanis.lv/web_feld_latbazvesture/web_feld_latbaznvesture_8lekcija.htm Dr.Theol., R.E. Feldmanis. Kurzemes evaņģēliskās Baznīcas izveidošanās.] | * [http://www.robertsfeldmanis.lv/web_feld_latbazvesture/web_feld_latbaznvesture_8lekcija.htm Dr.Theol., R.E. Feldmanis. Kurzemes evaņģēliskās Baznīcas izveidošanās.] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 29. oktobris, plkst. 18.15
Livonijas ordinācijas (vidusl.lat. Ordinationes Livoniae) - divi 1589. un 1598. gada Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III Vāsas likumi par Pārdaugavas hercogistes iekārtu un pārvaldi.
Saskaņā ar t.s. 1589. gada Pirmo Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae I) teritoriju iedalīja 26 stārastijās, taču to skaits ik pa laikam mainījās. Noteica, ka arī poļu un lietuviešu šļahtičiem ir tādas pašas tiesības hercogistē ieņemt valsts amatus, kā vietējiem muižniekiem, noteica hercogistes ienākumu sadali starp Poliju un Lietuvu, piemērojamās tiesības, karaspēka sasaukšanas un muižu izlēņošanas kārtību u.tml. Agrākās Livonijas konstitūcijas tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa, viena katrā prezidiātā, kuras sastāvu iecēla karalis;
- Subkamerārijs - īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā, - dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa - apelācijas instance (priekšsēdētājs pats administrators vai karaļa komisārs), kas sanāca 2 reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, kas Varšavā pieņēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus.
Ar t.s. 1598. gada Otro Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae II) prezidiāti tika pārdēvēti par vojevodistēm un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk poviatos (powiate). Valsts muižas tika apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja stārasti jeb pilskungi. Noteica Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, vietējo muižniecību tiesībās un pienākumos pilnībā pielīdzināja pārējai Žečpospoļitas muižniecībai un ierobežoja vācbaltiešu muižnieku privilēģijas. Tika paredzēta muižu revīzija un jauna zemes tiesību kodeksa izstrāde (skat. Hilhena zemes tiesību projekts).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp.
- Trimoniene R.R. Livonijas muižnieku dzimtu ieceļošana Žemaitijā 16. gadsimta otrajā pusē - 17. gadsimta sākumā. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 61.-69. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 101.-102. lpp.
