Atšķirības starp "Dinaburga" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dinaburga''', arī '''Borisogļebska''' vai '''Dvinska''' (vāc. ''Dünaburg'', kr. ''Динабург'', ''Двинcк'', ''Борисоглебск'' - mūsdienu '''Daugavpils''' | + | [[Attēls:Dinaburg.jpg|right|thumb|200px|Daugavpils cietoksnis XIX gs. vidū]] |
| + | '''Dinaburga''', arī '''Borisogļebska''' vai '''Dvinska''' (vāc. ''Dünaburg'', kr. ''Динабург'', ''Двинcк'', ''Борисоглебск'') - mūsdienu '''Daugavpils'''. Sākotnēji [[miests]], vēlāk [[pilsēta]] (1582. g. saņēma Magdeburgas tiesības) Latgalē. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | Par tās dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1275. gads, kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs Ernsts (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļu pa Daugavu, Daugavas labajā krast‚ uzcēla Dinaburgas pili (lietuvieši to dēvēja par Naujieni – jauno pili). Lietuvieši un kriviči vairākkārt nodedzināja to, līdz 1313. gadā, izmantojot kā galveno būvmateriālu laukakmeņus, kaļķakmens plāksnes un liela izmēra dedzināta māla ķieģeļus, mestrs Gerhards no Jorkes nodedzinātās koka pils vietā izbūvēja jaunu, tiem laikiem modernu mūra pili. Mestrs Gosvins Herike pils nocietinājumus pastiprināja ar četriem torņiem. Pilij piegulošā teritorija tika apjozta ar mūri, un līdz ar to pils kļuva par stiprāko Livonijas dienvidaustrumu robežas nocietinājumu. Līdz XIV gs. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā tika atdota ķīlā Polijas [[Karalis|karalim]] Sigismundam II Augustam, bet 1561. g. pievienota Polijai. 1566. g. Dinaburga kļuva par [[Inflantija]]s vojevodistes (''poļu Vidzemes'' jeb [[Pārdaugavas hercogiste]]s) centru. 1577. gadā to ieņēma un nopostīja [[Maskavas cariste]]s karaspēks. Dinaburga tika atjaunota 19 km lejpus pa Daugavas straumi. XVII gs. pilsētu ieņēmušais [[cars]] Aleksejs to pārdēvēja par '''Borisogļebsku'''. (kr. ''Борисоглебск'', 1656.-1667.). Pēc pirmās [[Polijas dalīšana]]s 1772. gadā to iekļāva [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], un kopš 1802. gada Dinaburga bija Vitebskas [[guberņa]]s [[Apriņķis|apriņķa]] pilsēta. 1810.-1833. gados uzcēla jaunu cietoksni. 1826. gadā pēc valdības rīkojuma sākās pilsētas vēsturiskā centra apbūve. Sakarā ar dzelzceļa izbūvi pilsēta kļuva par svarīgu transporta mezglu, kur krustojās dzelzceļi no Pēterburgas (1860.), Rīgas (1861.), Varšavas (1862.), Orlas (1866.) un Šauļiem (1873.). Pilsēta kļuva par nozīmīgāko rūpniecības un tirdzniecības centru Vitebskas guberņā. Pirmais koka tilts, kas savienoja Daugavas abus krastus, tika uzbūvēts jau 1812. gadā. Pēc tam pastāvējuši vēl vairāki koka tilti, bet no 1853. g. - pirmais tērauda tilts Baltijā. XIX-XX gs. mijā pilsētā bija vairāk nekā 60 rūpniecības uzņēmumu, no kuriem lielākie bija dzelzceļu darbnīcas, ādas apstrādes rūpnīcas, sērkociņu un pogu fabrikas. 1893. gadā pēc Aleksandra III pavēles Dinaburgu pārdēvēja par '''Dvinsku''' (kr. ''Двинcк''), bet 1919. gadā pilsēta pārdēvēta par '''Daugavpili'''. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Александр Иванов, Анатолий Кузнецов. Динабург в документах Российского государст венного архива древних актов (1656–1666). – Saule: Daugavpils, 2002. – Т. 1. – 200 с.; Т. 2. –200 с. ISBN 9984-14-161-6 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ "Dinaburgas cietoksnis" - Daugavpils vēsturei veltīts resurss] | * [http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ "Dinaburgas cietoksnis" - Daugavpils vēsturei veltīts resurss] | ||
| + | * [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/27-44-VESTURE-Ivanovs.pdf Aleksandrs Ivanovs, Anatolijs Kuzņecovs. Krievijas Valsts seno aktu arhīva dokuments par Dinaburgu cara Alekseja Mihailoviča varā (1665). // Latvijas Arhīvi. 2001. Nr.2.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Nocietinājumi Baltijā]] |
| + | [[Kategorija:Apdzīvotas vietas Baltijā]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 17. februāris, plkst. 07.41
Dinaburga, arī Borisogļebska vai Dvinska (vāc. Dünaburg, kr. Динабург, Двинcк, Борисоглебск) - mūsdienu Daugavpils. Sākotnēji miests, vēlāk pilsēta (1582. g. saņēma Magdeburgas tiesības) Latgalē.
Par tās dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1275. gads, kad Livonijas ordeņa mestrs Ernsts (Ernst von Rassburg), lai nostiprinātos iekarotajās zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļu pa Daugavu, Daugavas labajā krast‚ uzcēla Dinaburgas pili (lietuvieši to dēvēja par Naujieni – jauno pili). Lietuvieši un kriviči vairākkārt nodedzināja to, līdz 1313. gadā, izmantojot kā galveno būvmateriālu laukakmeņus, kaļķakmens plāksnes un liela izmēra dedzināta māla ķieģeļus, mestrs Gerhards no Jorkes nodedzinātās koka pils vietā izbūvēja jaunu, tiem laikiem modernu mūra pili. Mestrs Gosvins Herike pils nocietinājumus pastiprināja ar četriem torņiem. Pilij piegulošā teritorija tika apjozta ar mūri, un līdz ar to pils kļuva par stiprāko Livonijas dienvidaustrumu robežas nocietinājumu. Līdz XIV gs. Livonijas kara laikā tika atdota ķīlā Polijas karalim Sigismundam II Augustam, bet 1561. g. pievienota Polijai. 1566. g. Dinaburga kļuva par Inflantijas vojevodistes (poļu Vidzemes jeb Pārdaugavas hercogistes) centru. 1577. gadā to ieņēma un nopostīja Maskavas caristes karaspēks. Dinaburga tika atjaunota 19 km lejpus pa Daugavas straumi. XVII gs. pilsētu ieņēmušais cars Aleksejs to pārdēvēja par Borisogļebsku. (kr. Борисоглебск, 1656.-1667.). Pēc pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā to iekļāva Krievijas impērijā, un kopš 1802. gada Dinaburga bija Vitebskas guberņas apriņķa pilsēta. 1810.-1833. gados uzcēla jaunu cietoksni. 1826. gadā pēc valdības rīkojuma sākās pilsētas vēsturiskā centra apbūve. Sakarā ar dzelzceļa izbūvi pilsēta kļuva par svarīgu transporta mezglu, kur krustojās dzelzceļi no Pēterburgas (1860.), Rīgas (1861.), Varšavas (1862.), Orlas (1866.) un Šauļiem (1873.). Pilsēta kļuva par nozīmīgāko rūpniecības un tirdzniecības centru Vitebskas guberņā. Pirmais koka tilts, kas savienoja Daugavas abus krastus, tika uzbūvēts jau 1812. gadā. Pēc tam pastāvējuši vēl vairāki koka tilti, bet no 1853. g. - pirmais tērauda tilts Baltijā. XIX-XX gs. mijā pilsētā bija vairāk nekā 60 rūpniecības uzņēmumu, no kuriem lielākie bija dzelzceļu darbnīcas, ādas apstrādes rūpnīcas, sērkociņu un pogu fabrikas. 1893. gadā pēc Aleksandra III pavēles Dinaburgu pārdēvēja par Dvinsku (kr. Двинcк), bet 1919. gadā pilsēta pārdēvēta par Daugavpili.
Literatūra par šo tēmu
- Александр Иванов, Анатолий Кузнецов. Динабург в документах Российского государст венного архива древних актов (1656–1666). – Saule: Daugavpils, 2002. – Т. 1. – 200 с.; Т. 2. –200 с. ISBN 9984-14-161-6
